Kā atkritumu šķirošanas sistēma darbojas Lietuvā un Visaginā, kur pārstrādei tiek nodota pat izlietotā eļļa

Pēdējo desmit gadu laikā Lietuvā praktiski no nulles ir izveidota moderna iepakojuma šķirošanas, pārstrādes un atgriešanas sistēma. Šodien pārstrādei un kompostēšanai tiek novirzīta aptuveni puse Lietuvas pašvaldību atkritumu, bet iepakojuma ar depozītu atgriešanas rādītājs pārsniedz 90%.

Reformas rezultātā ievērojami samazinājās atkritumu daudzums, ko nogādā poligonos.

Kā attīstījās atkritumu šķirošanas sistēma Lietuvā un konkrēti Visaginā, kādas problēmas joprojām pastāv un kā tās var atrisināt – stāsta news.tts.lt Visaginas redakcijas žurnāliste Inna Negoda. Materiāls ir daļa no kopīgā projekta LIMENet, ko līdzfinansē Eiropas Savienība.

Kā attīstījās atkritumu šķirošanas sistēma Lietuvā

Līdz 2010. gadiem lielākā daļa atkritumu Lietuvā tika uzreiz nogādāta atkritumu poligonos, taču pēc tam, ievērojot Eiropas Savienības prasības, valstī tika uzsākta atkritumu apsaimniekošanas reforma.

Rezultātā valstī tika izveidoti reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri, sāka uzstādīt konteinerus atkritumu šķirošanai un būvēt atkritumu pārstrādes kompleksus. Tāpat sāka informēt valsts iedzīvotājus par nepieciešamību šķirot atkritumus.

Depozīta sistēmu taras atgriešanai, izmantojot automātus – tā sauktos “taromātus” – mūsu kaimiņvalstī Lietuvā ieviesa jau 2016. gadā (Latvijā to ieviesa tikai 2022. gada 1. februārī). Tāpat kā pie mums, pērkot dzērienu, cilvēks maksā papildu depozītu – 10 centus. Pēc pudeles vai skārdenes nodošanas tiek izsniegts čeks, ar kuru veikalos var saņemt atpakaļ naudu.

Sistēmas operators Lietuvā ir organizācija “Užstato sistemos administratorius” (USAD).

Rezultāti izrādījās ļoti labi: pirms sistēmas ieviešanas tika nodotas atpakaļ aptuveni 34% plastmasas pudeļu, bet jau pēc diviem gadiem šis rādītājs pārsniedza 90%. Patlaban Lietuvas iedzīvotāji katru gadu nodod atpakaļ simtiem miljonu iepakojumu vienību.

Dati par 2023. gadu – pirmo gadu pēc depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā – liecina, ka iedzīvotāji nodeva par 74% vairāk iepakojuma nekā 2022. gadā.

Saskaņā ar datiem, kas iegūti 2025. gada beigās, depozīta sistēmu izmanto 96,5% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Sadzīves atkritumu šķirošana

Lietuvas apdzīvoto vietu daudzdzīvokļu māju pagalmos ir uzstādīti dažādu krāsu konteineri: zili – papīram, dzelteni – plastmasai, zaļi – stiklam, brūni – pārtikas un virtuves atkritumiem (ieviesti no 2024. gada 1. janvāra), kā arī atsevišķi konteineri, kas paredzēti jauktajiem atkritumiem.

Parasti šie konteineri tiek uzstādīti speciāli aprīkotos laukumos. Turklāt dažos šādos laukumos tiek uzstādīti konteineri tekstilizstrādājumu, kā arī izlietotās eļļas savākšanai.

Tāpat Lietuvā ir uzstādītas īpašas “mājiņas” elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, kā arī vecai sadzīves tehnikai.

Daudzās pilsētās ir izveidotas lielgabarīta un bīstamo atkritumu savākšanas vietas.

Reformas rezultāti

Pateicoties veiktajai reformai, pārstrāde un kompostēšana veido aptuveni pusi no pašvaldību atkritumiem; iepakojuma ar depozītu atgriešanas apjomi pārsniedz 90%; ievērojami samazinājies atkritumu apjoms, ko nogādā poligonos.

Panākumi ir, taču joprojām pastāv arī problēmas: iedzīvotāji ne vienmēr pareizi šķiro atkritumus, ne viss plastmasas atkritums tiek faktiski pārstrādāts, un depozīta sistēma ir jāpaplašina.

Tomēr Lietuvas atkritumu šķirošanas modelis ekspertu vidū tiek uzskatīts par vienu no veiksmīgākajiem un efektīvākajiem Austrumeiropā, ko apstiprina šī modeļa iekļaušana programmas ES Interreg Europe oficiālajā labāko Eiropas prakšu datu bāzē.

Lietuva ir pirmā valsts Austrumeiropā, kurai īsā laikā izdevās sasniegt pudeļu un skārdeņu atgriešanas rādītāju, kas pārsniedz 90%. Tieši šis rādītājs (92–93%) ekspertu aprindās tiek uzskatīts par vienu no labākajiem rezultātiem Eiropā.

Atkritumu šķirošanas sistēmas ieviešana Visaginas pašvaldībā

Visaginas pašvaldībā sadzīves atkritumu šķirošanas sistēmu sāka ieviest 2008. gadā.

Sākumā otrreizējo izejvielu savākšanai tika uzstādīti četrstūra formas konteineri, bet 2009. gadā tos aizstāja ar zvanveida konteineriem.

2013. gadā Visaginā ierīkoja laukumus puspazemes konteineru izvietošanai. Kopumā tajos tika uzstādīti 40 puspazemes konteineri sadzīves atkritumu savākšanai un 120 virszemes zvanveida konteineri otrreizējo izejvielu savākšanai, kurus 2018.–2019. gadā arī aizstāja ar puspazemes konteineriem.

Divas “mājiņas” elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, kā arī vecai sadzīves tehnikai, uzstādīja 2024. gadā. Tajā pašā gadā atkritumu šķirošanas vietās tika uzstādīti 90 virszemes konteineri pārtikas un virtuves atkritumu savākšanai.

20 tekstilizstrādājumu konteineri tika izvietoti 2020. un 2024. gadā. Daugavpilī pirmais īpašais tekstilizstrādājumu savākšanas konteiners parādījās Liginišķu laukumā 2021. gada novembrī. Vēlāk šādi konteineri parādījās arī pilsētas mikrorajonos.

2025. gadā dažādās Visaginas vietās tika uzstādīti deviņi virszemes eļļas savākšanas konteineri. Daugavpilij tā ir pagaidām nezināma pieredze. Šeit runa ir tikai par izlietoto kulinārijas (augu) eļļu un pārtikas taukiem. Daudzi pieraduši lietoto eļļu noliet izlietnē vai tualetē, taču Lietuvā (kā arī visā Eiropā) pašlaik aktīvi ievieš sistēmu tās atsevišķai savākšanai. Visagina pievienojās šai tendencei 2025. gadā.

Tas notiek šādi: iedzīvotāji ielej atdzisušo eļļu plastmasas pudelē un kopā ar to izmet īpašā konteinerā. Pārstrādes rūpnīcā speciālas iekārtas sagriež plastmasu: pudeles tiek nosūtītas otrreizējai pārstrādei, bet taukvielas tiek izmantotas biodīzeļdegvielas ražošanai.

Visaginas pašvaldības sastāvā ir arī trīs dārzkopības biedrības, kurās ir 17 atkritumu šķirošanas punkti.

Atkritumu šķirošanas dinamika Visaginas pašvaldībā

Pēc Visaginas pašvaldības datiem, 2024. gadā no tās teritorijas izveda:

• 169,58 tonnas plastmasas;
• 204,22 tonnas papīra un kartona;
• 269,78 tonnas stikla;
• 137,88 tonnas pārtikas un virtuves atkritumu.

2025. gadā no Visaginas pašvaldības teritorijas izveda:

• 178,44 tonnas plastmasas;
• 220,88 tonnas papīra un kartona;
• 250,82 tonnas stikla;
• 202,60 tonnas pārtikas un virtuves atkritumu;
• 265,2 kilogramus eļļas.

Šie dati kopumā liecina par to, ka Visaginas iedzīvotāji arvien vairāk šķiro atkritumus (zemākie stikla savākšanas rādītāji var būt saistīti gan ar stikla tarā iepakotu dzērienu patēriņa samazināšanos, gan ar plašāku taromātu izmantošanu).

Problēmas un plāni nākotnei

Daļa iedzīvotāju joprojām nešķiro atkritumus, un, pēc pašvaldības amatpersonu domām, tas lielā mērā saistīts ar to, ka aptuveni ceturtdaļā daudzdzīvokļu māju Visaginā izmanto atkritumu šahtas, kas neveicina atkritumu šķirošanu.

Tomēr māju kopīpašnieku biedrību priekšsēdētāji nepiekrīt šim apgalvojumam. Pirmkārt, lai gan daļa piecstāvu māju iedzīvotāju nešķiro atkritumus, tomēr otra daļa to dara.

Turklāt, mainoties atkritumu izvešanas kārtībai, daudzdzīvokļu māju kopīpašnieku biedrības maksā par atkritumu izvešanu atbilstoši konteineru izvešanas reižu skaitam, kas mudina to māju iedzīvotājus, kurās ir atkritumu šahtas, samazināt izvešanas reižu skaitu.

Dažās daudzdzīvokļu mājās ar atkritumu šahtām 2026. gadā atkritumu izvešanas reižu skaits tika samazināts no trim reizēm nedēļā līdz divām, un šo māju kopīpašnieku biedrību priekšsēdētāji uzskata, ka ir arī citas iespējas samazināt sadzīves atkritumu izvešanas biežumu.

Piemēram, biedrības “Sedulinos, 4” priekšsēdētājs Viačeslavas Gotovskis pārliecina iedzīvotājus, ka rūpīgāka atkritumu šķirošana ļaus vēl vairāk samazināt konteineru izvešanas biežumu, kas savukārt ļaus samazināt atkritumu izvešanas maksu.

Atbildot uz jautājumu, vai otrreizējo izejvielu iznešana uz puspazemes konteineriem nesagādā grūtības gados vecākiem iedzīvotājiem, kuriem ir grūtāk regulāri iziet no mājām, Viačeslavas norādīja, ka šo pakalpojumu var sniegt un sniedz sociālie darbinieki.

Tādējādi iespēja samazināt konteineru izvešanas reižu skaitu no mājām, kurās ir atkritumu šahtas, un līdz ar to samazināt atkritumu izvešanas maksu, ir labs stimuls atkritumu šķirošanai. Tas dod cerību, ka 2026. gada beigās atkritumu šķirošanas rādītāji būs augstāki nekā iepriekš.

Savukārt Visaginas pašvaldība plāno esošajās 40 atkritumu savākšanas vietās uzstādīt puspazemes konteinerus pārtikas un virtuves atkritumu savākšanai (esošo virszemes konteineru vietā), kā arī papildus aprīkot 11 sadzīves atkritumu savākšanas vietas un turpināt iedzīvotāju izglītošanu.

Raksta autore pateicas Visaginas pašvaldības Vietējās saimniecības un būvniecības pārvaldes galvenajai speciālistei Danutei Kardelienei par statistikas datu sniegšanu.