
Ģenerālprokurors Armīns Meisters preses konferencē sniedza plašāku informāciju par tā dēvēto “kokrūpnieku lietu”, kurā ceturtdien, 14. maijā, notika kratīšanas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīvesvietās un darbavietās.
Kriminālprocesā šobrīd iesaistītas 10 personas, tostarp zemkopības ministrs Armands Krauze un Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs.
Ģenerālprokurors uzsvēra, ka izmeklēšana ir sākuma stadijā un neviena persona šobrīd nav atzīta par vainīgu.
“Atgādinu, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā,” preses konferencē sacīja ģenerālprokurors.
Lieta sākusies pēc vairākiem iesniegumiem
Pēc ģenerālprokurora teiktā, prokuratūra pagājušā gada novembrī saņēma vairākus iesniegumus, kuros bija izteiktas aizdomas par iespējamu pretlikumīgu labvēlības sniegšanu kokrūpniecības nozarei.
Pēc pārbaudes šī gada martā tika pieņemts lēmums sākt kriminālprocesu. Tajā izmeklēšana notiek divos virzienos.
Pirmais virziens saistīts ar Zemkopības ministrijas amatpersonām, kuras, iespējams, ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, panākot atbalstu kokrūpniecības nozarei.
Otrais virziens attiecas uz “Latvijas valsts mežu” amatpersonu iespējamu nolaidīgu rīcību. Ģenerālprokurors norādīja, ka amatpersonām bijusi iespēja novērst valstij radīto kaitējumu, taču tas neesot darīts.
Pēc prokuratūras aplēsēm, valstij nodarītie zaudējumi varētu būt aptuveni 50 miljoni eiro.
Kriminālprocesā minētas 10 personas
Ģenerālprokurors nosauca visas 10 personas, kurām šobrīd ir statuss “persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”:
- Armands Krauze – zemkopības ministrs, plašāk par to rakstījām šeit.
- Ģirts Krūmiņš – Zemkopības ministrijas valsts sekretārs;
- Nils Silenieks – Zemkopības ministrijas ierēdnis;
- Raivis Kronbergs – bijušais Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, pašreizējais Valsts kancelejas vadītājs;
- Pēteris Putniņš – bijušais “Latvijas valsts mežu” valdes priekšsēdētājs;
- Zane Driņķe – “Latvijas valsts mežu” padomes priekšsēdētāja;
- Valdis Lūks – “Latvijas valsts mežu” padomes priekšsēdētājas padomnieks;
- Kristaps Klauss – Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents;
- Reinis Mužnieks – Latvijas Mežizstrādātāju savienības izpilddirektors un uzņēmuma “Pata” amatpersona;
- Uldis Mierkalns – uzņēmuma “Pata” valdes priekšsēdētājs.
Ģenerālprokurors skaidroja, ka šāds statuss nozīmē — procesa virzītāja ieskatā pastāv reāla iespēja, ka persona varētu būt izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu. Vienlaikus tas nenozīmē, ka persona būtu atzīta par vainīgu.
Kronbergs aizturēts par pretdarbību
Vienīgā persona, kura ceturtdien, 14. maijā, aizturēta Kriminālprocesa likuma izpratnē, ir Raivis Kronbergs.
“Raivis Kronbergs tika aizturēts saistībā ar to, ka viņš izrādīja pretdarbību procesālo darbību norisei,” sacīja ģenerālprokurors.
Viņš piebilda, ka aizturēšana piemērota, lai nodrošinātu Kronberga klātbūtni procesālajās darbībās. Pēc ģenerālprokurora rīcībā esošās informācijas, Kronbergu plānots atbrīvot, kad procesālās darbības būs pabeigtas.
Pārējām personām brīvība bijusi ierobežota tikai tik daudz, cik nepieciešams kratīšanu un pratināšanu veikšanai.
Prokuratūra noraida politisku ietekmi
Preses konferencē ģenerālprokurors vairākkārt noraidīja publiski izskanējušās versijas par iespējamu izmeklēšanas saistību ar politisko situāciju valstī.
“Latvijas prokuratūra ir neatkarīga un darbojas tikai saskaņā ar likumu,” viņš uzsvēra.
Viņš norādīja, ka procesuālās darbības bija ieplānotas jau aptuveni divas nedēļas iepriekš.
“Prokuratūra savu darbu nepakārto vēlēšanām, gadalaikiem, dzimšanas dienām vai citiem dzīves notikumiem. Mēs darām savu darbu atbilstoši likumam,” sacīja ģenerālprokurors.
Viņš arī norādīja, ka gadījumā, ja kāds mēģinātu ietekmēt prokuratūras darbu, par to nekavējoties tiktu informēta sabiedrība.
Kādi panti tiek vērtēti
Ģenerālprokurors skaidroja, ka attiecībā uz Zemkopības ministrijas amatpersonām tiek vērtēta iespējamā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana pēc Krimināllikuma 318. panta 3. daļas.
Savukārt attiecībā uz “Latvijas valsts mežu” amatpersonām tiek vērtēta iespējama nolaidība pēc Krimināllikuma 319. panta 3. daļas.
Privātpersonu gadījumā tiek vērtēta iespējamā atbalstīšana amatpersonu izdarītam noziedzīgam nodarījumam.
Ģenerālprokurors uzsvēra, ka izmeklēšana turpinās un nākotnē statuss kādai no personām var tikt mainīts — gan izbeigts, gan pastiprināts.






