Mūsdienās zīdīšana ir plaši pētīta, taču realitātē to joprojām ieskauj pretrunīgi priekšstati un mīti. Mātes piens ir vislabākais uzturs mazulim. Tomēr praksē ne visi bērni tiek zīdīti.
Ar savu zīdīšanas pieredzi, kas aizsākās kādā no Latgales dzemdību nodaļām, portālam “Chayka” dalījās Agnese. Viņa atceras, ka pirmā bērna zīdīšana sākās ar sarežģījumiem – mazulis neprata satvert krūti, bet dzemdību nodaļā atbalsta vietā viņa piedzīvoja nosodījumu.
“Mamma var būt pārliecināta, ka zīdīs, bet līdzko kaut kas nav tā, viņai iesaka izvēlēties piena maisījumu,” dalās pieredzē Agnese.
Divus mēnešus bērns tika barots ar atslauktu pienu, kas radīja lielu fizisku un emocionālu slodzi, līdz viņa piena atslaukšanu pārtrauca.
Savukārt, gaidot otro bērnu, Agnese tam jau gatavojās apzināti. Viņa jutās pārliecināta par savām spējām un juta apkārtējo atbalstu, tāpēc savu otro atvasi zīdīja līdz gada un astoņu mēnešu vecumam.
Kāpēc mātes atsakās no zīdīšanas, kā to ietekmē apkārtējā vide un profesionālās palīdzības pieejamība, un kas trūkst Latgalē, lai zīdīšana kļūtu par dabisku bērna aprūpes sastāvdaļu – to mēs izpētīsim šajā rakstā.
Tendences pasaulē
Pasaules Veselības organizācija iesaka mazuļus ekskluzīvi zīdīt līdz sešu mēnešu vecumam, kas nozīmē – šajā laikā bērns saņem tikai mātes pienu. Pēc tam ieteicams pakāpeniski ieviest papildu uzturu, vienlaikus turpinot zīdīšanu līdz divu gadu vecumam un pat ilgāk.
Speciālisti uzsver arī zīdīšanu pēc pieprasījuma, pielāgojoties zīdaiņa vajadzībām. Neraugoties uz skaidrajām rekomendācijām, praksē tās ne vienmēr tiek ievērotas – pasaulē līdz sešu mēnešu vecumam ekskluzīvi tiek zīdīti aptuveni 48 % zīdaiņu.
Vienlaikus zīdīšana sniedz būtiskus ieguvumus arī mātei, tostarp samazinot krūts un olnīcu vēža risku. Krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā.
Statistika neiepriecina
Kā liecina statistika, lielākais izaicinājums nav zīdīšanas uzsākšana, bet tās turpināšana – gan reģionā, gan valstī kopumā.
Pēc Veselības statistikas datubāzē pieejamās informācijas 2024. gadā Latgalē ekskluzīvi līdz sešu mēnešu vecumam zīdīti 13,1 % mazuļu, kamēr Latvijā vidēji tie bija 16,7 %.
Līdz gada vecumam 2024. gadā Latgalē zīdīšana turpināta 23,4 % bērnu, salīdzinot ar 29,3 % valstī.
Šī atšķirība novērojama vairāku gadu garumā un redzama visos zīdīšanas posmos – jo ilgāks zīdīšanas periods, jo izteiktāka kļūst plaisa starp Latgales un valsts vidējiem rādītājiem, kas var liecināt par nepietiekamu ilgtermiņa atbalstu vai citiem šķēršļiem zīdīšanas turpināšanai.
Lielākais izaicinājums gan reģionā, gan valstī kopumā ir zīdīšanas turpināšana līdz gada vecumam un ilgāk.
Kā par zīdīšanu iestājas Latvijā?
Latvijā zīdīšana tiek atbalstīta gan normatīvajā regulējumā, gan praksē. Darba likuma 146. pants paredz papildu tiesības sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti līdz divu gadu vecumam.
Eiropas kontekstā Latvijā ir salīdzinoši ilgs bērna kopšanas atvaļinājums, tomēr atbalsta apmērs šajā periodā nav vienmērīgs, kas var ietekmēt vecāku iespējas ilgstoši palikt mājās ar bērnu.
Nereti attiecībā uz zīdīšanu ir nepieciešams praktisks atbalsts. Šādos gadījumos palīdz zīdīšanas konsultanti, taču to pieejamība reģionos atšķiras.
Pēc portāla zidit.lv informācijas Latgalē tie ir trīs konsultanti, kamēr Kurzemē 13.
Papildus tam daudzviet Latvijā, tostarp Daugavpilī, tiek organizētas jauno vecāku skolas, kurās topošajiem vecākiem sniedz informāciju arī par zīdīšanu.
Rīgā deklarētie vecāki mazuļa pirmajā dzīves gadā var saņemt bezmaksas PEP (pirmās emocionālās palīdzības) mammu konsultācijas ģimenes dzīvesvietā.
Šajās konsultācijās jaunie vecāki saņem ne tikai emocionālo atbalstu, bet var risināt arī citus ar mazuļa aprūpi saistītus jautājumus, piemēram, zīdīšanu. 2025. gadā šo iespēju izmantoja 425 Rīgas ģimenes.
Zīdīšanas atbalsts Latgales slimnīcās
Daugavpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca piedāvā apmeklēt bezmaksas nodarbības topošajiem vecākiem, kur tiek stāstīts arī par zīdīšanu. Preiļu slimnīcā šādas nodarbības ir maksas pakalpojums.
Mazulim piedzimstot, pirmais atbalsts parasti tiek saņemts jau dzemdību nodaļā. Par zīdīšanas atbalsta nozīmi stāsta Daugavpils reģionālās slimnīcas neonatoloģe, pediatre un IBCLC (starptautiski sertificēta) zīdīšanas konsultante Karīna Mahļina. Ārste uzsver, ka bieži tieši pirmās dienas pēc dzemdībām nosaka, vai zīdīšana turpināsies veiksmīgi.
“Statistiski pirmās grūtības ir visgrūtāk pārvarēt,” viņa saka.
Viņasprāt, problēma ne vienmēr ir tikai zināšanu trūkums medicīnas personālam – nozīme ir arī ģimenes iesaistei, māmiņas drošības sajūtai un sabiedrības attieksmei.
Īpaši svarīga ir iespēja laikus saņemt praktisku palīdzību, jo daudzas sievietes uzskata sāpes vai grūtības par normālu zīdīšanas daļu un palīdzību nemeklē.
Karīna atzīst, ka par zīdīšanas konsultanti nolēma kļūt pēc pašas pieredzes ar grūtībām zīdīšanā.
“Biju sestā kursa medicīnas studente pediatrijas grupā. Es mācījos visu par pediatriju, par bērniņiem. Bet es nezināju, ko darīt. Es zināju, cik tas ir forši, cik tas ir labi, bet praksē man nekā negāja.”
Karīna Mahļina uzsver, ka sievietēm nevajadzētu baidīties lūgt palīdzību, jo atbalsts dzemdību un pēcdzemdību nodaļās ir pieejams visu diennakti.
“Informācijas nekad nav par maz,” viņa saka, aicinot jaunās māmiņas jautāt un runāt par grūtībām jau pirmajās dienās pēc dzemdībām.
Pēc ārstes teiktā, dažreiz risinājumu izdodas atrast uzreiz, bet citkārt ceļš līdz veiksmīgai zīdīšanai prasa ilgāku laiku, pacietību un individuālu pieeju.
Zīdīšanas atbalsta gājiens Daugavpilī
Kopš 2023. gada Daugavpilī Pasaules zīdīšanas nedēļas ietvaros ir notikuši trīs Zīdīšanas atbalsta gājieni, katru gadu pulcējot arvien vairāk dalībnieku.
Gājiena idejas autore un organizētāja, zīdīšanas konsultante Elīza Poiša uzskata, ka sabiedrībā joprojām pastāv mīti un nepietiek izpratnes par zīdīšanu kā normālu procesu.
Tieši tāpēc viens no gājiena mērķiem ir normalizēt zīdīšanu publiskajā telpā un stiprināt kopienas lomu.
Lēmums kļūt par zīdīšanas konsultanti nācis pēc Elīzas pašas piedzīvotajiem izaicinājumiem zīdīšanā, kas parādīja – problēma bieži nav zināšanu trūkums, bet nepietiekams, sadrumstalots atbalsts.
“Latvijā ir labas iniciatīvas, bet trūkst sistemātiska atbalsta. Tam būtu jābūt integrētam veselības aprūpes sistēmā, nevis mammai atsevišķi jāmeklē palīdzība,” saka Elīza.
Kāpēc mammas pārtrauc zīdīt?
Zīdīšanas statistika nav stāsts par to, vai māmiņas vēlas vai nevēlas zīdīt.
Gaidot otro bērnu, Agnese, par kuru mēs stāstījām šī raksta sākumā, jau apzināti gatavojās – sadarbojās ar zīdīšanas konsultantu un zināja, kur vērsties pēc palīdzības sarežģījumu gadījumā.
Arī draugu lokā bija cilvēki, kas guvuši pozitīvu zīdīšanas pieredzi un atbalstīja. Šoreiz zīdīšanas pieredze bija būtiski atšķirīga un harmoniski noslēdzās pēc gada un astoņiem mēnešiem.
Agnese uzsver, ka zīdīšanu ietekmē ne tikai individuāla apņemšanās, bet arī apkārtējā vide – sabiedrības attieksme, ģimenes atbalsts un mediķu ieteikumi. Agnese pati saskārusies ar nosodījumu no tuviniekiem, īpaši tuvojoties bērna pirmajai dzimšanas dienai.
Ap to brīdi, kad pasaulē nāca viņas otrais bērniņš, viņa jutās pārliecinātāka un spēcīgāka: “Mana pārliecība ar otro bērnu bija stipra un skaidra, ka mūsu piena ceļš ir tikai mans un mana bērna. Nevienam citam ar to nav sakara. Šādu vēstījumu sniedzu arī savai ģimenei. Bija nosodoši skatieni, pārmetumi, komentāri, kurus vienkārši neņēmu nopietni.”
Viņasprāt, lai vairāk māmiņu varētu zīdīt ilgāk, nepieciešama plašāka sabiedrības izpratne un pieejamāks, uzticams profesionālais atbalsts.
Sarunā ar “Chayka” Karīna Mahļina min vairākus iemeslus, kāpēc nereti sievietes pārtrauc zīdīt.
Piemēram, viens no būtiskākajiem trūkumiem Latgalē ir nepietiekams atbalsts mammām pēc dzemdībām. Karīna strādā arī Rīgas Dzemdību namā un norāda, ka Rīgā sievietes biežāk zina, kur meklēt palīdzību, ir pieejamākas zīdīšanas konsultācijas un mammu atbalsta grupas, kamēr Latgalē šādu iespēju ir mazāk.
Arī vecmāšu un PEP mammu vizītes mājās pēcdzemdību periodā būtu nozīmīgs atbalsts, lai veicinātu zīdīšanu.
“Tas, ko varētu attīstīt, ir mammu atbalsta grupas,” viņa saka, uzsverot, ka sievietēm ir svarīgi redzēt citas mammas zīdam bērnus un dalīties pieredzē. Pēc viņas teiktā, zīdīšana ne vienmēr izdodas uzreiz, jo tas ir process, kurā mamma un bērns iepazīst viens otru.
“Tā daba mūs ir izveidojusi. Zīdīšana ne vienmēr var sanākt uzreiz un tūlīt pat. Zīdīšana ir dabiska, bet tā nenotiek pašsaprotami. Tā ir mijiedarbība starp diviem cilvēkiem.”
Zīdīšanas konsultante Elīza Poiša norāda, ka problēma ir pārāk ātrā un nevajadzīgā iejaukšanās.
“Ir maza problēmiņa, uz ko koncentrējamies, pārāk ātri un strauji iejaucamies ar mākslīgo piena maisījumu, kas rezultātā rada visus apstākļus, lai mammas pārtrauktu zīdīšanu.”
Aiz statistikas – reāli cilvēki
Jaunajām māmiņām Latgalē zīdīšanas jautājumos formāli ir pieejami vairāki atbalsta veidi, taču tie ne vienmēr ir vienuviet vai viegli pārskatāmi – jauno vecāku nodarbības, zīdīšanas konsultanti, atbalsts dzemdību nodaļā.
Atbalsts praksē bieži ir sadrumstalots, un māmiņām pašām jāmeklē, kur un pie kā vērsties konkrētā situācijā. Arī medicīnas personāla zināšanas par zīdīšanu ne vienmēr ir atbilstošas situācijai.
Zemie zīdīšanas rādītāji nenozīmē mazāku vēlmi zīdīt, bet gan to, ka jaunajām mammām ikdienā sastopami vairāk šķēršļu.
Latgalē nepieciešams plašāks un vieglāk pieejams atbalsts jaunajām māmiņām – zīdīšanas konsultantu, PEP mammu, dūlu un vecmāšu iesaiste pēc dzemdībām.
Tikpat svarīga ir sabiedrības izglītošana, normalizējot zīdīšanu kā dabisku bērna aprūpes daļu. Speciālisti uzsver, ka mammām ir svarīgi redzēt citus pozitīvus zīdīšanas piemērus, saņemt emocionālu atbalstu un iespēju dalīties pieredzē atbalsta grupās un kopienās.
Kur meklēt palīdzību?
Jāņem vērā, ka zīdīšanas pieredze nav vienāda visām māmiņām. To ietekmē dažādi faktori, un tāpēc aiz statistikas slēpjas ļoti atšķirīgi stāsti – situācijas, kurās zīdīšana izdodas viegli, un arī tādas, kur tā sagādā būtiskus izaicinājumus.
Izaicinājumu gadījumā ir svarīgi zināt, kur meklēt palīdzību:
- Latvijas zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācijas saraksts ar zīdīšanas konsultantiem Latvijā (zidit.lv)
- Bezmaksas nodarbības topošajiem vecākiem Daugavpilī organizē biedrība “Laimīgi bērni” sadarbībā ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldību.
- Slimību profilakses un kontroles centra izstrādātais buklets “Zīdīšanas ABC” (2024).
- Situācijās, kad nepieciešams saņemt medicīniska rakstura palīdzību ārpus ģimenes ārsta darba laika, ir pieejams ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 6601600.
