“Progresīvie” aicina sākt konsultācijas par jaunas valdības veidošanu — koalīcijā saasinās politiskā krīze

Partijas "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs piedalās preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Saeimas frakcijas telpās, kur pārrunāja turpmāko darbu koalīcijā. Foto: Zane Bitere / LETA
Partijas "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs piedalās preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Saeimas frakcijas telpās, kur pārrunāja turpmāko darbu koalīcijā. Foto: Zane Bitere / LETA

Pēc valdības koalīcijas partneru tikšanās ar Ministru prezidenti Evika Siliņa politiskā situācija Latvijā trešdien, 13. maijā, kļuvusi vēl saspringtāka.

Partija Progresīvie paziņojusi, ka valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju, un aicinājusi Valsts prezidentu Edgars Rinkēvičs sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi, informē aģentūra LETA.

Pēc tikšanās ar premjeri “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs norādīja, ka saruna nav devusi apmierinošas atbildes uz partijas jautājumiem par valdības turpmāko darbu, drošības politiku un ekonomiskajiem riskiem.

“Valdība faktiski ir zaudējusi rīcībspēju,” sacīja Šuvajevs, piebilstot, ka šādā situācijā iespējami divi scenāriji — Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par uzticību valdībai.

Raksta navigācija

“Progresīvie” sola neatbalstīt Siliņu demisijas balsojumā

Šuvajevs norādīja, ka gadījumā, ja Saeimā tiks rosināts balsojums par Siliņas valdības uzticību vai demisiju, “Progresīvie” premjeri neatbalstīs.

Vienlaikus politiķis atzina, ka partija pati nevar iesniegt šādu pieprasījumu, jo frakcijai ir deviņi deputāti, bet demisijas rosināšanai nepieciešami vismaz desmit parlamentāriešu paraksti.

“Progresīvie” uzsver, ka valstij nepieciešama stabila un prognozējama izpildvara, jo jau tuvākajos mēnešos būs jāstrādā pie nākamā valsts budžeta un jāpieņem svarīgi lēmumi drošības jomā.

Partija arī paudusi bažas par valdības komunikāciju un aizsardzības nozares iesaistīšanu politiskajās diskusijās pēc dronu incidentiem Latgalē.

ZZS: valdība faktiski ir kritusi

Arvien kritiskāku pozīciju ieņem arī Zaļo un zemnieku savienība.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis trešdien, 13. maijā, aģentūrai LETA paziņoja, ka Siliņas valdība “faktiski ir kritusi”.

Viņš informēja, ka partija sasaukusi ārkārtas valdes sēdi, lai lemtu par turpmāko rīcību, un piebilda, ka ZZS ir gatava iesaistīties jaunas valdības veidošanā.

Opozīcija gatava atbalstīt demisiju

Tikmēr opozīcijā esošā partija Latvija pirmajā vietā (LPV) paziņojusi, ka atbalstīs koalīcijas partneru rosinātu premjeres demisiju.

LPV Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa aģentūrai LETA sacīja, ka partija pati demisijas pieprasījumu negatavo, jo uzskata — iniciatīvai jānāk no pašas koalīcijas.

Savukārt Apvienotais saraksts (AS) jau paziņojis, ka vāks parakstus Siliņas valdības demisijai.

AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars norādīja, ka partija ir gatava uzņemties jaunās valdības veidošanu, bet deputāts Edvards Smiltēns paziņoja, ka pašreizējā valdība zaudējusi uzticību un rīcībspēju.

AS arī aicinājis Valsts prezidentu nekavējoties sākt konsultācijas Rīgas pilī par iespējamo nākamo valdību.

Siliņa: “Progresīvie” izvairās no atbildības

Pēc “Progresīvo” paziņojuma premjere informēja, ka sāks konsultācijas ar savas partijas Jaunā Vienotība valdi un Saeimas frakciju, kā arī ar koalīcijas partneri Zaļo un zemnieku savienība par turpmāko rīcību.

Sociālajos tīklos Siliņa paziņoja, ka viņas prioritāte ir valsts drošība un iedzīvotāju labklājība. Premjere uzsvēra, ka “Progresīvajiem” piedāvāts risinājums turpmākai sadarbībai — kopīgi virzīt profesionālu aizsardzības ministra kandidātu, taču partija to noraidījusi.

“Tā vietā, lai vienotos par kopīgu darbu, “Progresīvo” vadība izvēlējusies neuzņemties nekādu atbildību par mūsu iedzīvotāju labklājību un valsts drošības stiprināšanu,” pauda premjere.

Premjeres birojs pagaidām nesniedz konkrētas atbildes par iespējamo turpmāko rīcību — vai Siliņa būtu gatava pati atkāpties, ja valdība zaudēs vairākumu, vai arī gaidīs demisijas pieprasījumu Saeimā, informē aģentūra LETA.

Tāpat nav skaidrs, vai valdībā darbu turpinās abi atlikušie “Progresīvo” ministri.

JV kritizē “Progresīvo” rīcību

Tikmēr Jaunā Vienotība (JV) “Progresīvo” rīcību vērtē asi kritiski.

JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics paziņojis, ka lēmums faktiski gāzt valdību ir bezatbildīgs un pretrunā ar valsts drošības interesēm.

Pēc Jurēvica teiktā, pašreizējā situācijā prioritātei jābūt valsts drošībai, nevis politiskām domstarpībām. Viņš arī uzsvēra, ka JV piedāvājusi profesionālu aizsardzības ministra kandidātu, ap kuru koalīcija varētu vienoties.

Politiskās konsultācijas par turpmāko valdības darbu tuvākajās dienās, visticamāk, turpināsies gan partijās, gan pie Valsts prezidenta.

Prezidents 15. maijā tiksies ar visām Saeimas frakcijām

Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien, 15. maijā, Rīgas pilī tiksies ar visu Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvjiem, lai pārrunātu pašreizējo politisko situāciju.

Prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris aģentūrai LETA apstiprināja, ka konsultācijas notiks piektdien Rīgas pilī.

Strīdi sākās pēc Sprūda demisijas

Politiskā krīze saasinājās pēc premjeres lēmuma pieprasīt aizsardzības ministra Andris Sprūds demisiju pēc dronu incidentiem Latgalē.

Siliņa skaidroja, ka zaudējusi uzticību ministram un saredz problēmas nozares darbā. Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un vienlaikus norādot, ka nevēlas pieļaut armijas ieraušanu politiskajās cīņās. Par to plašāk rakstījām šeit.

13. maija tikšanās laikā premjere piedāvāja “Progresīvajiem” turpināt sadarbību koalīcijā un informēja, ka viņas virzītais kandidāts aizsardzības ministra amatam ir pulkvedis Raivis Melnis. Siliņa pieļāva, ka viņš varētu kļūt par visas koalīcijas kopīgu kandidātu.

Premjere iepriekš arī norādījusi — ja “Progresīvie” nolems pamest koalīciju, valdība turpinās darbu kā tehniskā valdība.

Subscribe
Notify of
guest
1 Comment
Oldest
Newest Most Voted
exaspirante
exaspirante
3 months ago

No tēmas-varbūt noderēs. Latvijai nevajadzētu dzīvot ilūzijās, ka vienmēr varēs aizņemties naudu no ES un to neprasīs atpakaļ tik drīz pilnā apmērā. Jāpārstāj valstij aizņemties. Valdība vairs nespēj fiksēt, kas notiek valstī finanšu jomā dažādos sektoros. Tā rezultātā tiek paņemts visizdevīgākais variants, kas arī ir saistīts ar ilūzijām- cilvēku attiecības un sākas juku jukas, pa kurieni augšas viegli izprūk cauri, bet pati valsts grimst arvien dziļāk murgu purvā. Un rezultātā dominē ierēdņu masas, kurām nu nepieciešama stingra jo stingra kontrole ar noteiktu mehānismu sodīšanai par neadekvātu valdības norādījumu interpretāciju un realizēšanu.