Pēc operatīvās Krīzes vadības padomes sēdes amatpersonas nākušas klajā ar paziņojumiem par naktī notikušajiem dronu incidentiem Latgalē.
Valdības galvenais vēstījums iedzīvotājiem — dzīve pierobežā un informatīvā kara apstākļos prasa lielāku gatavību, ātru reaģēšanu un uzticēšanos oficiālajai informācijai.
Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka notiekošais ir tiešas Krievijas kara sekas un līdzīgi incidenti nākotnē var atkārtoties.
„Tas, kas ir skaidrs, kā mums ir jāatceras, ka šis ir faktiski Krievijas brutālais karš, un mums ir jābūt gataviem, ka šādi incidenti atkārtosies,” norādīja premjere.
Viņa piebilda, ka „Krievijas karš ir ieviesis jaunu dienas kārtību arī mums”, tāpēc valstij jāspēj operatīvi reaģēt uz jebkuru apdraudējumu.
Kritika par novēloto brīdinājumu
Viens no būtiskākajiem jautājumiem preses konferencē bija saistīts ar šūnapraides brīdinājumu sistēmas darbību. Premjere pauda neapmierinātību ar to, ka iedzīvotāji brīdinājumu saņēma tikai pēc incidenta.
„Mani neapmierina situācija, ka pēc tam, kad notika incidents, tikai tad palaista šī šūnapraide. Es sagaidu arī no aizsardzības ministra skaidrojumu, kāpēc tā tas bija”.
Pēc Siliņas domām, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem būtu jābūt tiesībām pašiem aktivizēt šādus brīdinājumus, lai kritiskās situācijās izvairītos no kavēšanās.
Ko nozīmē oranžais brīdinājums
Amatpersonas atkārtoti uzsvēra, ka šūnapraides ziņojumi nav tikai informatīvi paziņojumi — tie paredz konkrētu rīcību.
„Gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem ir skaidrs, ka šajā situācijā neviens nekur nedodas un ievēro tiešām arī to, kas šajā šūnapraidē tiek pateikts, tādējādi nepakļaujot sevi dzīvības apdraudējumam”.
Valdība norādīja, ka situācijās, kad tiek izsūtīts oranžais brīdinājums, cilvēkiem jāpaliek telpās un jāmeklē droša vieta. Tas attiecas arī uz ģimenēm ar bērniem — ja saņemta informācija par slēgtām skolām vai drošības riskiem, vecākiem ir tiesības palikt mājās.
Kā darbojas šūnapraides sistēma
Preses konferencē tika skaidrots, ka Latvijā pašlaik darbojas sešu veidu šūnapraides ziņojumi:
- dzeltenais brīdinājums — informācija par incidentu un rekomendācijas iedzīvotājiem;
- oranžais brīdinājums — aicinājums nekavējoties rīkoties un ievērot drošības norādes;
- sarkanais brīdinājums — īpaši augsta līmeņa apdraudējums, piemēram, militārs uzbrukums;
- pazuduša bērna paziņojums;
- paziņojums par apdraudējuma beigām;
- mācību ziņojums sistēmas testēšanai.
Amatpersonas norādīja, ka Rēzeknes gadījumā tika izmantots tieši oranžais brīdinājums ar aicinājumu atrasties telpās.
Tehniski sistēma nostrādāja ātri, uzsver dienesti
Lai gan valdība kritizēja lēmumu pieņemšanas ātrumu, tehniski pati sistēma nostrādājusi dažu sekunžu laikā pēc komandas saņemšanas.
Ludzas un Balvu novados brīdinājums tika izplatīts 28 sekunžu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, savukārt Rēzeknē — 63 sekunžu laikā.
Tāpat tika uzsvērts, ka visi brīdinājumi automātiski tiek publicēti arī platformā 112.lv un tās mobilajā lietotnē.
Aicina neuzķerties uz dezinformāciju
Premjere īpaši aicināja iedzīvotājus būt uzmanīgiem ar informāciju sociālajos tīklos, norādot, ka Krievija aktīvi izmanto informatīvo karu un cenšas radīt sabiedrībā paniku.
Kā piemērs tika minētas sociālajos tīklos izplatītās nepatiesās ziņas par to, ka Latvija it kā ļauj Ukrainas droniem izmantot savu gaisa telpu. „Tas neatbilst pilnīgi nekādai patiesībai,” uzsvēra Siliņa.
Iedzīvotāji tika aicināti sekot tikai oficiālajiem informācijas avotiem, tostarp 112.lv un Sargs.lv.
Plāno stiprināt Krīzes vadības centru
Pēc incidenta valdība plāno stiprināt arī Krīzes vadības centra darbu. Premjere uzdevusi Valsts kancelejai sagatavot izmaiņas Nacionālās drošības likumā, lai centrs spētu strādāt nepārtrauktā režīmā un operatīvi koordinēt informāciju starp dienestiem.
Vienlaikus Latvija plāno izmantot arī Ukrainas pieredzi dronu incidentu pārvaldībā. Kā norādīja amatpersonas, Ukraina jau apliecinājusi gatavību dalīties ar savu praktisko pieredzi un drošības risinājumiem.
