Naktī uz 7. maiju Rēzeknes un apkārtējo novadu iedzīvotāji piedzīvoja nemierīgas stundas. Daudzi dzirdēja sprādzieniem līdzīgas skaņas un lidaparātu troksni, bet agrā rītā telefonos parādījās šūnu apraides brīdinājumi.Rēzekne naftas produktu uzglabāšanas objektā nokrita drons. Par notikušo plašāk rakstījām šeit.
Saistībā ar šo incidentu, Rēzeknē notika preses konference.
Preses konferencē amatpersonas skaidroja, kas īsti notika Latvijas gaisa telpā, kāpēc drons netika notriekts, kā darbojās brīdināšanas sistēma un ko iedzīvotājiem darīt līdzīgās situācijās nākotnē.
Apkopojām būtiskāko informāciju no preses konferences.
Kas notika naktī? Trīs incidenti un sprādziens pilsētā
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis apstiprināja, ka naktī Latvijas gaisa telpā fiksēti vismaz trīs incidenti ar bezpilota lidaparātiem.
Viens no tiem beidzās ar drona nokrišanu un detonāciju Rēzeknē — naftas produktu uzglabāšanas objektā Komunālajā ielā.
Par sekām informēja VUGD pārstāvis Viktors Ševinskis: “Ierodoties notikuma vietā, tika secināts, ka ārējas iedarbības rezultātā tika bojāti četri rezervuāri. Vienam rezervuāram dega apšuvums 30 kvadrātmetru platībā. Tas operatīvi tika nodzēsts. Rezervuāros naftas produkti neatradās.”
Cilvēki incidentā nav cietuši.
Kāpēc dronus nenotrieca pirms tas sasniedza pilsētu?
Pēc incidenta daudziem radās jautājums — kāpēc NATO iznīcinātāji, kas tajā laikā patrulēja Latvijas gaisa telpā, dronu nenotrieca?
Egils Leščinskis skaidroja, ka lēmums netika pieņemts drošības apsvērumu dēļ: “Lidaparāti tika identificēti, taču notriekšana nebija iespējama, jo neizpildījās visi pieejamie drošības kritēriji. Netika izmantoti ieroči, jo nebija droši, ka nevarētu ciest civiliedzīvotāji vai infrastruktūra.”
Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsvēra, ka absolūti drošu pretgaisa aizsardzības sistēmu nepastāv:
“Nav šeit brīnumu nūjiņas. Ir viena no spēcīgākajām sistēmām — ‘Dzelzs kupols’ Izraēlā, un arī Izraēla nespēja apturēt dronus, kas nāca tās virzienā.”
Amatpersonas pieļauj, ka viens no scenārijiem varētu būt saistīts ar Ukrainas droniem, kas bija vērsti pret mērķiem Krievijā, bet elektromagnētiskās karadarbības rezultātā novirzījās no kursa un ielidoja Latvijas teritorijā.
Kāpēc brīdinājumi pienāca tik vēlu?
Pēc notikumiem daudz kritikas izskanēja par šūnu apraides sistēmas darbību. Daļa iedzīvotāju ziņojumus saņēma tikai vairākas stundas pēc pirmo trokšņu dzirdēšanas — Balvu novadā ap plkst. 4.09, Rēzeknē ap plkst. 4.43.
Neizpratni radīja arī ziņojumu valoda un balss ieraksts, kuru daudzi raksturoja kā nesaprotamu. Par to preses konferencē pauda viena no dalībniecēm.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzina, ka sistēma vēl jāuzlabo, taču vienlaikus norādīja arī uz sabiedrības reakciju:
“Iebraucot Rēzeknes pilsētā brīdī, kad apdraudējums vēl pastāvēja, varēja redzēt, ka Rēzekne dzīvo savu dzīvi ierastā kārtībā. Tas, protams, šajā gadījumā ir arī visas sabiedrības atbildības jautājums. Kamēr brīdinājums nav atcelts, pastāv reāls apdraudējums.”
Amatpersonas sola pārskatīt brīdināšanas algoritmus un uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem.
Kā rīkoties apdraudējuma gadījumā?
Lai gan šūnu apraides sistēma šoreiz izraisīja daudz jautājumu, dienesti aicina brīdinājumus uztvert nopietni.
Galvenie ieteikumi iedzīvotājiem:
- palikt telpās un aizvērt logus un durvis;
- netuvoties dronu atlūzām vai aizdomīgiem priekšmetiem;
- nekādā gadījumā neaiztikt atrastos fragmentus;
- nekavējoties ziņot par tiem pa tālruni 112;
- sekot tikai oficiālajai informācijai un dienestu norādījumiem.
Tāpat amatpersonas sola plašāk informēt sabiedrību par civilo aizsardzību un sagatavot papildu skaidrojošus materiālus par rīcību krīzes situācijās.
Kā valsts plāno stiprināt aizsardzību?
Pēc incidenta valdība sola pastiprināt pretgaisa aizsardzību tieši Latvijas austrumu pierobežā.
Plānots:
- līdz gada beigām armijas rīcībā nodot ap 500 pārtvērējdronu;
- uzstādīt papildu radarus mazu un zemu lidojošu objektu noteikšanai;
- ieviest modernās pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T.
Šīs nakts notikumi Latgalē kļuva par līdz šim vienu no nopietnākajiem šāda veida incidentiem Latvijas pierobežā, liekot amatpersonām runāt gan par drošības sistēmu pilnveidošanu, gan sabiedrības gatavību rīcībai apdraudējuma situācijās.
