Cilvēki, kuru darba stāžs ir vismaz 30 gadi, var pensionēties divus gadus agrāk. 2026. gadā priekšlaicīgā pensijā var doties 63 gadu vecumā.
Ko tas nozīmē praksē – kādi ir plusi un mīnusi? Par to LR raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Ose un šīs aģentūras vecākā eksperte Liene Klismete.
Priekšlaicīga pensionēšanās darba zaudējuma dēļ
Ekspertu vērtējumā Latvijā vienmēr ir bijusi pieprasīta iespēja pensionēties priekšlaicīgi. Galvenais iemesls – pirmspensijas vecumā cilvēkiem ir grūti atrast darbu.
Tomēr, pieņemot lēmumu par došanos pensijā priekšlaicīgi, jāņem vērā, ka pensijas apmērs būs mazāks. To var salīdzināt, izmantojot pensiju aprēķinu kalkulatoru, vai, sasniedzot 60 gadu vecumu, vietnē latvija.gov.lv pieprasot savu pensijas prognozi sadaļā “VSAA informācija un pakalpojumi”.
No brīža, kad tiek piešķirta priekšlaicīgā pensija (piemēram, 63 gadu vecumā), līdz pensijas vecuma sasniegšanai 65 gadu vecumā priekšlaicīgā pensija būs 50% no pamata pensijas.
“Līdz ar to es iesaku cilvēkiem tomēr izsvērt, vai viņiem tas tiešām nepieciešams,” saka Egita Ose.
Jāatceras arī, ka, dodoties pensijā priekšlaicīgi, cilvēks var izmantot uzkrāto otrā pensiju līmeņa kapitālu.
“Kad tiek pieprasīta vecuma pensija, šis kapitāls tiek noslēgts, un tad to var izmantot. Tātad arī tad, ja cilvēks pensionējas priekšlaicīgi, viņš noslēdz šo kapitālu un izlemj, kā to izmantot,” skaidro eksperte.
Ja darbu atsāk, pensiju nemaksā
Egita Ose iesaka izmantot priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju tikai gadījumos, kad darbu vairs nav iespējams atrast vai ir būtiski pasliktinājies veselības stāvoklis.
Ja vēlāk tiek atsākts darbs, priekšlaicīgi piešķirtā pensija darba attiecību laikā netiek izmaksāta.
“Aģentūra saņems informāciju par to, ka ir sākušās darba attiecības, pārtrauks priekšlaicīgās pensijas izmaksu, un tikai tad, kad pienāks īstais pensijas vecums un cilvēks kļūs 65 gadus vecs, sāksim maksāt priekšlaicīgo pensiju,” skaidro Liene Klismete.
Ja cilvēks, kas saņem priekšlaicīgo pensiju, strādā tikai sezonāli, piemēram, pāris mēnešus gadā, tad pensijas izmaksa tiks automātiski atjaunota pēc darba attiecību beigām.
Jāņem vērā, ka pensija šādos gadījumos var kavēties, kamēr aģentūras rīcībā nonāks visa nepieciešamā informācija no Valsts ieņēmumu dienesta.
“Šeit ir neliela nobīde. Mēs maksājam pensijas uz priekšu – par tekošo mēnesi. Tātad, lai izmaksātu pensiju aprīlī, mums jau martā ir jānosūta šī pensija uz izmaksu jeb jāapstrādā. Ja cilvēkam tikai martā ir beigušās darba attiecības, tad aprīlī viņš pensiju vēl nesaņems, jo mēs informāciju tik ātri nesaņemsim. Kamēr informācija atnāks pie mums, mēs tikai uz maiju varēsim atsākt pensiju izmaksu,” pauž speciāliste.
Ja ir vecuma pensija, bezdarbnieka pabalsts nepienākas
Egita Ose atkārtoti uzsver, ka lēmums par priekšlaicīgu pensionēšanos rūpīgi jāizvērtē.
“Pirmkārt, jāsaprot, vai nebūs tā, ka pēc pāris mēnešiem būs darbs. Otrkārt, jāņem vērā, ka pensiju piešķir uz mūžu. Tas nozīmē, ja būs piešķirta vecuma pensija, vairs nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu, vairs nevarēs saņemt invaliditātes pensiju, ja veselībai kaut kas notiek,” viņa skaidro.
Priekšlaicīgā pensija var ietekmēt arī apdrošināšanas izmaksas situācijās, ja personai konstatēta arodslimība vai noticis nelaimes gadījums darbā.
“Ja ir doma par priekšlaicīgu pensiju, vajag apsvērt visus plusus un mīnusus un izrēķināt – kas ir vairāk, jo netiks maksātas divas pensijas. Netiks maksāta invaliditātes pensija un priekšlaicīgā pensija, tādēļ ir jāskatās, kura ir lielāka. Ja priekšlaicīgā ir lielāka, tad, jā, to var pieprasīt,” iesaka VSAA pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Ose.

Šis materiāls tapis ar Journalismfund Europe atbalstu.
Par raksta “Priekšlaicīga pensionēšanās Latvijā. VSAA eksperti – par priekšrocībām un trūkumiem” saturu atbild Biedrība DAmedia.







