Radiofrekvenču kaislības un propagandas zvērīgais vieplis. “Chayka” pārbauda faktus

Marta sākumā Latvijas mediju telpu piepildīja daudzi ziņu virsraksti par to, ka Latgales reģionā esot sākusi raidīt kāda propagandas radiostacija no Baltkrievijas, izmantojot nesen slēgtās radiostacijas LR4 frekvenci. Tika apgalvots, ka šīs ienaidnieku balsis ir dzirdamas pat līdz pašai Rīgai.

Pirmais informācijas vilnis sākās ar Daugavpils portāla nasha.lv publikāciju. Raksta autors atsaucās uz ziņu, kas publicēta starptautiskajā platformā Reddit: “Kā bija sagaidāms, LR4 slēgšana kļuva par ‘dāvanu’ draudzīgajiem kaimiņiem, kuri kopš februāra palielināja savu staciju raidītāju jaudu un pat sāka pārraidīt ziņas latviešu valodā ar propagandistisku aicinājumu pārslēgties tiem, kam trūkst informācijas ‘dzimtajā valodā’.” 

Teksta ziņojumam bija pievienots Baltkrievijas radio džingls latviešu valodā, kas ierakstīts no ētera Latvijas teritorijā. 

Interese par šo tēmu strauji pieauga pēc LSM žurnālista reportāžas par vietām, kur Daugavpilī ir visvieglāk uztvert Baltkrievijas propagandistiskā radio frekvenču signālus. Reportāža no Latvijas otrās lielākās pilsētas izraisīja veselu publikāciju un oficiālo komentāru vētru.

Tagad, kad kaislības ir norimušas, mēģināsim noskaidrot, cik lielā mērā atbilst patiesībai loģiskā saikne, kas izveidojusies saistībā ar daudzajām publikācijām: “pēc sabiedriskās krievvalodīgās radiostacijas slēgšanas tās vietu ieņēma baltkrievu propagandas radio”. Un kas par bīstamu zvēru ielauzās Latgales ēterā.

Viss ir pagalam, jeb “baltkrievi ir pārņēmuši Latgales ēteru”

Negatīva attieksme pret radiostacijas “Doma laukums” aiziešanu no Latvijas ētera ir viena no iespējamām pozīcijām. Un šis viedoklis tika vairākkārt izteikts sabiedriskajā diskusijā, kas notika pirms LR4 slēgšanas. Paust nožēlu par to, ka vairs netiek pārraidīts kvalitatīvs radio, ir tikai loģiski.

Taču pavisam citādi izskatās apgalvojumi, ka saistībā ar sabiedriskā medija slēgšanu uzticīgo klausītāju ausīs plūdīs propagandas viļņi no kaimiņvalstīm, kas nav draudzīgas. Šis apgalvojums ir vismaz nepieklājīgs pret LR4 klausītājiem.

Tomēr virsraksti burtiski brīdināja par bīstamo situāciju: Baltkrievijas valsts radiostacijas pārņemtajām suverēnās Latvijas frekvencēm. Te būs tikai daži no tiem:

“Bijušo LR4 frekvenci savā varā paņēmuši baltkrievi! Pierobežā dzīvojošie klausās propagandu”

“Dāvana Lukašenko! LR4 iepriekšējo frekvenci ‘ieņēma’ radiostacija no Baltkrievijas”

“Baltkrievijas propaganda LR4 viļņos?”

“Slāpēt signālu ir dārgi: Āboliņam nav ar ko pretoties Baltkrievijas propagandai LR4 viļņos”

“Baltkrievijas propaganda LR4 vietā? Ko klausās Daugavpilī?”

“Baltkrievijas propaganda ir iekļuvusi Latvijas radio ēterā”

Godīguma labad jāatzīst, ka materiālos būtisku nepatiesību nebija. Mūsu kolēģi ir izvērtējuši situāciju dažādos detalizācijas līmeņos. 

Nelielu izbrīnu izraisīja vienīgi šo virsrakstu izvēlētais skatpunkts, kā arī dažu plašsaziņas līdzekļu atkārtotais nepareizais apgalvojums: “Bijušajā LR4 frekvencē Daugavpils apgabalā sācis raidīt Baltkrievijas radio.”

Šāds formulējums vietām tika lietots arī pēc tam, kad Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš sociālajā tīklā X publicēja izvērstu komentāru, kurā, cita starpā, uzrakstīja: 

“Patiesībā LR4 pierobežas frekvencēs dublējas Latvijas Radio 1 un nekādas Baltkrievijas programmas šajās frekvencēs skanēt nevar. Savukārt Baltkrievijas radio Baltkrievijas frekvencēs diemžēl skan pāri robežām jau ilgstoši (tāpat kā Baltkrievijas pierobežā ir dzirdami mūsu radio) — tur nekas nav manījies un gan NEPLP, gan citas institūcijas uz to uzmanību vērsušas jau gadiem.”

Lieta ir tāda, ka Daugavpils apraides zonā atklātā baltkrievu radiostacija raida 107,7 MHz frekvencē. Šo vilni daudzi patiešām pazina kā apklusušā LR4 frekvenci. Taču tā frekvence bija piešķirta radiostacijai Rīgā un Rīgas apgabalā.

Citos valsts reģionos, tostarp pierobežas zonā, LR4 tika pārraidīts citos FM diapazona viļņos. Tā, Rēzeknē un apkārtnē tā bija 104,2 MHz, un Daugavpilī — 88,6 MHz frekvence. Un Baltkrievijas propaganda šīs frekvences nebija pārņēmusi. Šī materiāla sagatavošanas brīdī šajos viļņos attiecīgajos reģionos tika pārraidīta sabiedriskās radiostacijas LR1 programma. 

Kas tā par nedraudzīgu radiostaciju, ko var dzirdēt Latgalē?

Latvijas pierobežas rajonos dažviet 107,7 MHz frekvencē var uztvert Baltkrievijas valsts radiostacijas “Radio Belarus“ raidījumus. Šis tā sauktais starptautiskais radio, kas raida programmas visdažādākajās valodās, patiešām pieder pie klasisko propagandas mediju kategorijas.

Latvijas robežai vistuvāk esošie Baltkrievijas radio raidītāji atrodas Braslavā, Vitebskas apgabalā. No šīs pilsētas līdz Daugavpilij pa taisni ir 40 kilometri, jo radio viļņiem nav jāceļo no Baltkrievijas caur Pāternieku robežšķērsošanas punktu.

Vairākos avotos, tostarp pašas radiokompānijas arhīva lapās un Vikipēdijas rakstā par “Radio Belarus“, attiecībā uz Braslavas rajonu ir norādīta pavisam cita apraides frekvence — 106,6 MHz. 

Baltkrievijas valsts telekomunikāciju operatora “Beltelecom“ tīmekļa vietnē ir atrodams paskaidrojošs paziņojums, kas datēts ar 2026. gada 2. februāri. Tajā teikts, ka Baltkrievijas valsts televīzijas un radio kompānija ir nolēmusi veikt frekvenču apmaiņu starp divām radiostacijām. 

Lēmums attiecas tikai uz radio un televīzijas raidstaciju Braslavā. No 2026. gada 5. februāra “Radio Belarus“ sāka raidīt pierobežas reģionā 107,7 MHz frekvencē, izmantojot raidītāju ar jaudu 4 kW, bet Baltkrievijas radio kanāls “Kultūra” — 106,6 MHz frekvencē ar 1 kW jaudas raidītāju.

No šī paziņojuma nav iespējams saprast, kāda bija abu radiostaciju raidītāju jauda pirms frekvenču maiņas. Tas nozīmē, ka ziņas par Baltkrievijas raidītāja jaudas palielināšanu pēc LR4 slēgšanas propagandas pārraidīšanai 107,7 MHz frekvencē nav balstītas uz kādiem ticamiem tehniskajiem datiem. 

Oficiālā reakcija Latvijā

Jau 6. martā lvportals.lv vietnē tika publicēts Valsts kancelejas oficiālais paziņojums par iepriekšējā dienā notikušo Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupas sēdi. 

To sasauca, lai izvērtētu situāciju, kas radusies sakarā ar “mediju telpā izskanējušo informāciju par Baltkrievijas radio programmas uztveršanu bijušajā Latvijas Radio 4 Rīgas frekvencē 107,7 MHz.”

Paziņojumā bija teikts: “Uzklausot situācijas izklāstu, grupa nekonstatēja, ka būtu pieauguši riski informācijas telpā, jo, pretēji iepriekš izskanējušai informācijai, Baltkrievijas 107,7 MHz stacija nav palielinājusi raidītā signāla jaudu, kā arī Latvijas Radio 4 Rīgas frekvences (107,7 MHz) izslēgšana neietekmē radio programmu uztveršanu Latvijas pierobežā.”

Eksperti arī paskaidroja, ka atsevišķi gadījumi, kad Baltkrievijas radioprogramma kļūst uztverama pat Rīgas rajonā vai citviet Latvijā, “ir saistīti galvenokārt ar noteiktiem atmosfēras apstākļiem, kas radiosignālu izplatībai ir īpaši labvēlīgi.”

Propaganda kultūras vietā

Tā vai citādi, līdz 5. februārim frekvencē 107,7 MHz Baltkrievijas reģionos pie Latvijas robežas raidīja Baltkrievijas valsts radio kanāls “Kultūra”. 

Šī radiostacija sasniedza arī Latvijas pierobežu. To apliecina arī dažu šoferu vārdi par Latgales ēterā dzirdēto “kaut ko par kultūru baltkrievu valodā”. 

“Chayka” veiktais eksperiments neapstiprināja iespēju uztvert signālu no Baltkrievijas Rīgas apkārtnē. Acīmredzami, tobrīd laika apstākļi nebija labvēlīgi. Toties jau Preiļu apkārtnē (aptuveni 100 km attālumā pa taisni no baltkrievu raidītāja) “Radio Belarus” varēja dzirdēt, turklāt vietām ar perfektu kvalitāti.

Tuvojoties Daugavpilij un pašā pilsētā signāla uztveršana svārstījās no stabilas līdz stipri traucētai, parasti atkarībā no pilsētas apbūves blīvuma. Rēzeknes un Ludzas apkārtnē eksperimenta veikšanas brīdī frekvencē 107,7 MHz neviena radiostacija neraidīja. 

Taču, pārskatot FM frekvenču diapazonu aptuveni 20 kilometru attālumā no Krievijas robežas, mēs atklājām vēl vienu baltkrievu radiostaciju, kurai arī bija savs “aromāts”, kā arī vienu Krievijas šovmūzikas radiostaciju. Ne jau bez iemesla Āboliņa kungs teica, ka šī problēma nav atsevišķs gadījums un nav radusies tikai vakar. Te “Chayka” varētu pārņemt cīņas karogu par Latgales ētera tīrību, taču mēs nepublicēsim ne programmu nosaukumus, ne frekvences, uz kurām šīs programmas tika atklātas.

Strādājot pie šī materiāla, mēs vairākas stundas klausījāmies radio kanāla “Kultūra“ raidījumus, kas galvenokārt raida baltkrievu valodā un agrāk izmantoja to nelaimīgo frekvenci.

Šis radiokanāls patiešām pārraida mūziku un vispārēji humanitāras tēmas, un tajā nav jūtama nekāda skaidri izteikta propagandas noskaņa. Ir saprotams, kāpēc šīs radiostacijas pieejamība Latvijas pierobežā nevienam nelikās bīstama.

Daudz lielāks pārbaudījums ausīm un smadzenēm bija “Radio Belarus“ sarunu un ziņu raidījumu klausīšanās.

Dažu stundu laikā raksta autors ieguva plašas zināšanas par liekulību, dubultstandartiem, demokrātijas krīzi un nenovēršamo Eiropas Savienības sabrukumu kopumā, kā arī atsevišķu šīs “mirstošās viltus vērtību impērijas” dalībvalstu sabrukumu.

Turklāt radiostacija pārraidīja audioierakstu no propagandistiskās YouTube programmas “Uz Baltijas viļņa“. Tas ir īsts pret Baltijas valstīm vērsts mēslkontents, ziņu un baumu juceklis, kas ievietots Kremļa un Baltkrievijas naratīvu kontekstā. Raidījumi pārsvarā bija krievu valodā, taču ēterā skanēja nelieli fragmenti lietuviešu un latviešu valodā.  

Tomēr jāatzīmē, ka tieši propagandas programmas ar līdz apnikumam atkārtotajām Krievijas un Baltkrievijas idejām aizņem mazāk nekā pusi no ētera laika. “Baltkrievijas pasaules“ piekritējiem, ja viņi vēlēsies padarīt šo radiostaciju par savu iecienītāko, nāksies klausīties gan par fantastisku piena izslaukuma palielinājumu, gan par nemainīgu ekonomikas izaugsmi Baltkrievijas prezidenta gudrā vadībā.

“Baltkrievijas balsis”: kas ar tām būs tālāk

Sagatavojot šo materiālu, redakcija vērsās pie tehniskā speciālista ar vairākiem jautājumiem par radio signāla izplatīšanas niansēm. Mūsu konsultants paskaidroja, ka nav vērts īpaši iedziļināties jautājumā, vai Baltkrievijas pusē tika mainīta raidītāju jauda. Ja raidītāja jauda ir viens kilovats un signāls tiek pārraidīts no liela augstuma, stabilas uztveršanas zona ir aptuveni 60 km, bet, ja jaudu palielina četrkārt, — 80 km. Pluss ir acīmredzams, taču nav liels.

Eksperts pauda viedokli, ka atstāt 107,7 MHz frekvenci brīvu pēc LR4 apraides pārtraukšanas patiešām bija ne visai tālredzīgs lēmums.

Taču, pārraidot šajā frekvencē no augsta punkta un ar pietiekamu jaudu tā saukto “balto troksni”, lielākoties var atrisināt problēmu ar apraides pārklāšanos no kaimiņvalsts teritorijas. Viss liecina, ka arī Latvijas atbildīgās personas ir pieņēmušas līdzīgu lēmumu.

Turklāt NEPLP cer, ka 107,7 MHz frekvence ar laiku atkal sāks raidīt. Jau ir izsludināts konkurss par tiesībām veikt apraidi šajā frekvencē Rīgas reģionā. Galvenā prasība pretendentiem ir nodrošināt diennakts apraidi latviešu valodā. Pieteikumus konkursam var iesniegt līdz 9. aprīlim, un lēmums jāpieņem ne vēlāk kā 2026. gada 9. jūlijā. 

Vai tiešām šī diversija ir tik bīstama?

Secināsim: 2026. gada 1. janvārī tika slēgta Latvijas Radio programma krievu valodā. Un nedaudz vairāk nekā mēnesi vēlāk uz frekvenci 107,7 MHz un, iespējams (bet nav precīzi zināms), uz jaudīgāku raidītāju pārcēlās valsts propagandas radiostacija Baltkrievijas pierobežā. 

Vai šie notikumi var būt saistīti ne tikai laikā, bet arī pēc būtības? Būtu muļķīgi noliegt, ka tas ir ļoti iespējams. Taču par to droši zina tikai tie Baltkrievijas ierēdņi, kuri pieņēma lēmumu par frekvenču apmaiņu starp abām raidstacijām.

Vai tā bija augsti efektīva Baltkrievijas propagandas operācija Latvijā? Visticamāk, šai frekvenču maiņai nebūtu nekādas ietekmes, taču vētrainais publikāciju vilnis mūsu pusē ļaus Baltkrievijas propagandistiem saņemt piemaksu pie algas, atskaitoties par veiksmīgu speciālo operāciju.

Bez “informatīvā atbalsta“ frekvenču maiņa nebūtu jēgpilna. Piespiežot ieraduma dēļ pogu “107,7”, radio klausītājs, visticamāk, nebūtu sadzirdējis propagandas runas: nostaļģijas pārņemtie rīdzinieki sadzirdētu tikai klusumu, savukārt Latgales iedzīvotājiem skaitļi 107,7 vispār neko nenozīmē.

Sagatavojot šo materiālu, mēs redakcijā pat apsvērām: varbūt nevajadzētu vēlreiz reklamēt frekvenci, uz kuras raida Lukašenko propagandas kanāls? Taču nolēmām, ka diez vai mēs varētu sniegt būtisku ieguldījumu jau izskanējušajā kampaņā, taču mēģināt mazināt kaislības gan būtu vērts.

Neviens nespētu aprēķināt, cik tieši pierobežas pagastu iedzīvotāju klausās šo indīgo radiostaciju, taču pat pēc tik daudzām publikācijām, kurās norādīta tās frekvence, “Radio Belarus“ klausītāju skaits Latvijā diez vai būs kaut cik nozīmīgs. Turklāt pat tiem, kas atbalsta “pūstošās Eiropas“ idejas, šī ir diezgan garlaicīga radiostacija.

Augšdaugavas novada iedzīvotājus diez vai īpaši interesēs Baltkrievijas digitalizācijas temps, Lukašenko jaunāko dekrētu izpilde vai Baltkrievijas jauniešu patriotiskā audzināšana. Turklāt “Radio Belarus“ mūzikas izlasēs nav ne krievu šansona, ne mūsdienu Krievijas popzvaigžņu dziesmu.

Interesanti, ka raksta sākumā minētais ieraksts platformā Reddit tika publicēts jau 11. februārī, divas nedēļas pirms jautājums par Baltkrievijas radioapraidi kļuva par reģionālās dienaskārtības galveno tematu. 

Mēs nemaz nemēģinām apsūdzēt cienījamus žurnālistu kolēģus auditorijas uzkurināšanā. Jo īpaši tādēļ, ka arī šis materiāls kļūs par daļu no vispārējās informācijas plūsmas.

Taču būtu vērts uzsvērt, ka, pateicoties sensacionāliem, paniku izraisošiem virsrakstiem, diezgan nenozīmīgs apstāklis, kas saistīts ar ierobežotu piekļuvi propagandas radio, dažu dienu laikā tika uzpūsts līdz valsts mēroga drošības problēmai.  

“Chayka”portāla redakcija pateicas Aleksandram Privalenkovam par palīdzību eksperimentā ar radio signāla uztveršanu dažādās Latgales vietās un par varonīgo gatavību klausīties baltkrievu propagandu.