“Ziemeļu skaistule, kas Latviju apciemo vien uz mirkli” — Latgales putni: ziemas žubīte

Ziemas žubīte ir dadzīša un dižknābja radiniece — neliels, bet neparasti košs putns, kas Latviju apciemo vien uz īsu brīdi. 

Ja mūsu parastā žubīte ir teju ikkatra Latvijas dārza pastāvīgā dziedātāja, tad ziemas žubīte ir ziemeļu ceļotāja, kas ierodas un pazūd, atstājot aiz sevis tikai oranžu zibsni atmiņās.

“Chayka” turpina stāstīt par vienu no Latgalē biežāk vai retāk sastopamajiem putniem. Šoreiz sadarbībā ar LU bioloģijas profesoru un ornitologu Indriķi Kramu tapa stāsts par ziemas žubīti. Ar pirmajiem četriem putnu — bišu dzeņa, dižknābja, dadzīša un pupuķa — stāstiem var iepazīties šeit.

Latvijas Universitātes bioloģijas profesors un ornitologs Indriķis Krams stāsta:

“Tie ir ziemeļu putni. Latvijā viņi var ligzdot, bet ļoti reti — pavisam nelielā skaitā. Toties migrācijā viņus var redzēt daudz biežāk, un ir gadi, kad viņu ir ļoti, ļoti daudz.”

Košs, bet nemanāms viesis

Ziemas žubīte ir neliels, bet pārsteidzoši skaists putns, saka ornitologs. Viņas raksturīgā oranžā krāsa ir tik spilgta, ka Indriķis Krams to salīdzina pat ar pupuķi:

“Tāda oranža krāsa tādā intensitātē — tik skaista — ir pupuķim, un es pat īsti nezinu, kam vēl. Zivju dzenītim ir sava krāsa, bet tā ir citāda. Ziemas žubītei tā oranžā ir īpaša.”

Tomēr, tāpat kā daudzus mazus putnus, ziemas žubīti cilvēki bieži vien nemana. Viņa nemanāmi iepinusies starp citām žubītēm un ķibuļiem, un tikai vērīgāks skatiens pamanīs oranžo krūti un raksturīgo tumšo galvu.

Kur šos putnus visbiežāk redzēt

Ziemas žubītes lielākoties dzīvo Somijas taigā, Zviedrijas mežos un citos ziemeļu apgabalos. Tur, vasaras klusumā, viņu dziesma skan bieži un regulāri.

“Somijā jūlijā viņas vēl dzied. Zviedrijas un Somijas mežos tas ir izplatīts putns,” saka Krams.

Bet Latvijā ziemas žubīte ir pārejošs viesis — pārlido rudenī un pavasarī, dažkārt milzīgos baros.

Indriķis atceras vienu īpaši iespaidīgu gadu:

“2015. gadā viņu bija neparasti daudz. Braucu ar mašīnu starp Krāslavu un Daugavpili — viņi lido pāri ceļam bariem! Tikai domā, kā nesabraukt.”

Pie putnu barotavām — oranžs pārsteigums

Lai gan ziemas žubīte nav mūsu ikdienas dārza iemītniece, tā labprāt apciemo barotavas migrācijas laikā.

“Manā vasarnīcā, kur es baroju putnus, katru pavasari kāds parādās. Un, ja ieraugi ziemas žubīti, uzreiz smaids — ļoti skaists putns,” stāsta Krams.

Tieši barotavas ir vieta, kur parastais novērotājs viņu redz visvieglāk: starmešu oranžais pleķītis uz krūtīm, tumšā galva, žubītes tipiskais knābītis.

Migrācija — īsts šovs

Ziemas žubītes spēj lidot milzīgos baros, un to pārlidojumi ir viens no krāšņākajiem rudens un pavasara dabas notikumiem.

“Tās lido masveidā. It īpaši tajos gados, kad viņu ir daudz. Ja tajā brīdī izdodas viņus novērot — var teikt, ka ir paveicies. Tu esi redzējis, un tad staigā ļoti apmierināts un laimīgs.”

Latvijā tās nav retums — drīzāk regulāri, bet īslaicīgi viesi.

Mazie putni, lielais prieks

“Mums ir ļoti daudz putnu,” atgādina Krams. “Ne tikai lielie ķīri, pīles, baloži vai vārnas. Ir arī šie mazie, krāšņie, kas pie mums ir tikai uz īsu brīdi, bet kuri ir tā vērti, lai tos pamanītu.”

Ziemas žubīte ir viena no tiem. Skaists, ziemeļu sveicinātājs, kas Latvijā parādās kā zibsnis — pietiek ar vienu mirkli, lai atcerētos visu gadu.

Ja jums ir paveicies noķert ziemas žubīti savā objektīvā, padalieties ar to, sūtot bildi uz [email protected].