2025. gadā Daugavpils dome saņēmusi 16 706,49 eiro nekustamā īpašuma nodoklī (NĪN) par īpašumiem, kas pieder sankcijām pakļautām personām — galvenokārt Krievijas un Baltkrievijas oligarhiem.
“Ievērojot likumā noteiktās prasības, minētos līdzekļus pašvaldība izmanto ēdināšanas izdevumu kompensēšanai izglītojamajiem pirmsskolas izglītības iestādēs — Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir noteikts tiesiskais statuss Latvijā,” — portālam “Chayka” norādīja domes Finanšu departamenta vadītāja Edīte Upeniece.
Viņa precizēja — līdzekļi tiek novirzīti tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuru dati aktualizēti Fizisko personu reģistrā saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 5. pantu un kuri ir deklarēti Daugavpilī.
To nosaka likums
Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka sankcijām pakļautiem īpašumiem piemēro paaugstinātu — 10% NĪN likmi, nevis standarta 1,5%. Šiem īpašumiem netiek piemērotas arī nodokļu atlaides.
Likums arī nosaka, ka vismaz 80% no šādiem īpašumiem iekasētā nodokļa pašvaldībām jānovirza Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam — tiem, kuri Krievijas pilna mēroga iebrukuma dēļ bija spiesti pamest Ukrainu vai nevar tajā atgriezties, kā arī plašākam Ukrainas sabiedrības atbalstam.
Šī norma stājās spēkā 2024. gada 10. aprīlī.
Tādēļ arī Daugavpils atbilstoši prasībām novirza vismaz 80% sankcionēto īpašumu nodokļa ieņēmumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam.
Sankcionēto īpašumu nodoklis ieskaitīts Daugavpils budžetā
Pašvaldība norāda, ka Daugavpilī sankciju subjekts ir Krievijas Federācijas ģenerālkonsulāts. Tam 2025. gadā aprēķināts NĪN 16 706,49 eiro apmērā.
“2025. gada 7. martā aprēķinātais NĪN ir ieskaitīts Daugavpils valstspilsētas pašvaldības budžetā pilnā apmērā,” portālam “Chayka” skaidroja Upeniece.
Finanšu izlūkošanas dienesta dati liecina, ka Daugavpilī atrodas četri sankcionēti objekti — Mihoelsa ielā 3–18, Krāslavas ielā 46, Stacijas ielā 20 un 45, kā arī Alejas ielā 86–5.
Visi šie īpašumi pieder Krievijas ģenerālkonsulātam, un sankcijām pakļautā persona ir Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Latvijā — vairāk nekā 100 iesaldēto objektu
Kā noskaidrojusi Latvijas Televīzija (LTV), Latvijā ir vairāk nekā 100 sankcionētu īpašumu. Tie atrodas septiņās pašvaldībās: Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Madonas un Augšdaugavas novadā.
Īpaši daudz – gandrīz 30 – atrodas Madonas novadā, kur arī mitinās Krievijas oligarhs Pjotrs Avens. Lielākā daļa šādu īpašumu pieder viņam vai viņa netieši kontrolētiem uzņēmumiem.
Arī Augšdaugavas novadā ir iesaldēts īpašums
Augšdaugavas novadā atrodas viens sankcionēts īpašums — zemesgabals un dzīvojamā māja gleznainajā Sventes ezera krastā, kas pieder sankcionētajam uzņēmējam Aleksejam Oleksinam.
Kā ziņoja LTV, par šo īpašumu bija izveidojies nekustamā īpašuma nodokļa parāds, taču pašvaldība vērsās pie tiesu izpildītāja.
“Tur ir zeme trīs hektāri un dzīvojamā māja. Tad, kad tiesu izpildītājs sāka darboties, pie mums ieradās viņa pilnvarota persona, samaksāja 2600 eiro,”
sacīja Augšdaugavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts (Latgales partija).
Novads ziedos Ļvivas apgabalam
Augšdaugavas novads 80% no nodokļa — 1984 eiro — nolēmis ziedot Ukrainas Ļvivas rajona Pidberizci ciema padomei, ar kuru novadam ir noslēgts sadarbības līgums.
“Pieredze bija vērtīga civilās aizsardzības jomā. Patvertņu ierīkošanas jomā, cilvēku apzināšanas jomā. Jo viņi karu ir piedzīvojuši paši uz savas ādas,” — noteica Aizbalts.
Pašvaldība stāsta, ka par likumā noteikto pienākumu ziedot tai atgādinājis Finanšu izlūkošanas dienests, lai gan tas nekontrolē, vai un kā pašvaldības šo normu īsteno.
Cik daudz sankcionētu īpašumu ir Rīgā un citās Latvijas pašvaldībās — un kam tiek novirzīti no tiem iekasētie nodokļi — lasiet LSM.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raksta “Daugavpils nodokļos par sankcionētajiem īpašumiem saņēmusi 16,7 tūkstošus eiro. Pašvaldība šo naudu novirza Ukrainas bērnu ēdināšanai bērnudārzos” saturu atbild Biedrība DAmedia.







