44 tūkstoši eiro piecās dienās: kā daugavpiliete Marina, domājot, ka palīdz policijai, kļuva par telefonkrāpnieku upuri 

Kā ar algu 890 eiro dabūt ap 44 000 eiro kredītu un visu naudu atdot krāpniekiem. “Re:Baltica” izpētīja telefonkrāpnieku shēmu, kuras rezultātā daugavpilietei ar procentiem jāatmaksā 78 tūkstošu eiro lieli parādi. 

Šī ir Daugavpils teātra producentes Marinas Ivanovas stāsts. Viņas pieredze izgaismo ne tikai krāpnieku nežēlīgās metodes, bet arī sistēmas trūkumus, kas ļauj šādām situācijām atkārtoties. 

Viss sākās ar “Google drošības dienests”

2023. gada maijā Marina saņēma zvanu no sveša numura. Balss klausulē runāja angliski un apgalvoja, ka pārstāv Google drošības dienestu.  “Notikusi datu noplūde,” viņai teica, “jāveic pārbaude.”

Zvanītājs lūdza kopīgot telefona ekrānu un atvērt dažas lietotnes – “Facebook”, “Instagram”, “spēles”, “bankas lietotni”.

Marinai nebija jāpieslēdzas pie kontiem, tikai jāparāda sākuma ekrāns. Pēc “pārbaudes” viņai ieteica izdzēst kādu ķīniešu interneta veikalu, kas, iespējams, esot “datu noplūdes avots”.

Viņa paklausīja, un drīz e-pastā pienāca anketas forma ar “Google” logotipu, kur jānovērtē saņemtā palīdzība. Tas radīja drošības sajūtu. Marina uzskatīja, ka problēma atrisināta.

Taču patiesībā šis bija tikai pirmais solis rūpīgi izstrādātā krāpšanas shēmā.

“Swedbank darbiniece” un “izmeklētājs”

Nākamajā dienā Marinai piezvanīja sieviete, kura stādījās priekšā kā Jevgēņija Sokolova no “Swedbank”. Viņa teica, ka Marinai vakar zvanījuši krāpnieki un uz viņas vārda jau paņemti kredīti.

“Viņa runāja ļoti pārliecinoši,” atceras Marina. “Piedāvāja mani savienot ar izmeklētāju no Valsts policijas.”

Pēc brīža piezvanīja vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir policijas izmeklētājs, kas sadarbojas ar banku, lai atklātu kibernoziedznieku grupu. Viņš lūdza Marinu palīdzēt izmeklēšanā un mudināja rīkoties ātri: “Ja nesadarbosieties, jūs būsiet atbildīga par visiem šiem kredītiem.”

Viņš biedēja ar kontu bloķēšanu, sabojātu kredītvēsturi un kriminālatbildību, bet vienlaikus arī uzsvēra, ka Marina var “palīdzēt noķert noziedzniekus” un pasargāt citus.

“Man bija bail un tajā pašā laikā gribēju palīdzēt,” “Re:Baltica” žurnālistei Inesei Bražei atklāja Marina. “Es patiešām ticēju, ka daru pareizo lietu.”

Kredīti viens pēc otra

Tā sākās “operācija”. Krāpnieki izstāstīja plānu – lai “bloķētu krāpnieku paņemtos kredītus”, nepieciešams paņemt jaunus kredītus ar savu vārdu un “pārskaitīt tos bankas drošības dienestam”. 

Pirmā vieta, uz kuru viņu nosūtīja, bija E-Lats filiāle Daugavpilī. Tur Marina aizņēmās 2000 eiro. Naudu viņa pārskaitīja “bankas aģentiem” caur Ria Money, MoneyGram un Western Union.

Kad “Jevgēņija Sokolova” redzēja, ka Marina paklausa, viņa rakstīja: “Malacīte, lepojos ar jums. Tikai turpiniet. Drīz viss beigsies.” 

Tad sekoja nākamie aizdevumi: Citadele – 5000 eiro, pēc tam vēl trīs – Vivus.lv, Ferratum un BigBank – kopumā vairāk nekā 25 tūkstoši eiro. Vēlāk arī TFBank piešķīra 12 000 eiro.

Kopējā summa – 44 662 eiro. Un tas viss – piecu dienu laikā.

Viltus dokumenti un viltus “Ruks”

Krāpnieki sūtīja dokumentus ar banku logotipiem un oficiālu toni. Swedbank vēlāk skaidroja, ka tie bija pilni kļūdām, bet cilvēkam bez pieredzes tie izskatījās īsti.

Kad Marina sāka šaubīties, krāpnieki viņu vēl vairāk iebiedēja un pieslēdza jaunu “personu” – it kā Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku. Viņš nosūtīja savas “dienesta apliecības foto” un apstiprināja, ka izmeklēšana notiek.

Marina viņam noticēja. Viņa pat nomainīja e-pastu un telefona numuru, lai “izvairītos no krāpniekiem”. Patiesībā tā viņa vienkārši kļuva nepieejama īstajām bankām un policijai.

Kas notika tālāk?

Viss mainījās, kad 2023. gada oktobrī viņai atkal piezvanīja policija — šoreiz īstā. Viņu aicināja liecināt kriminālprocesā par finanšu krāpšanu.

Tikšanās laikā policisti paskaidroja, ka viņa nav bijusi “slepenās operācijas dalībniece”, bet gan krāpnieku izmantots starpnieks – naudas mūlis. Marina bija šokā.

“Kad sapratu, kas noticis, pirmā doma bija, ka man nav jēgas dzīvot,” viņa stāsta. “Policists pat teica, lai es pasēžu un nomierinos, pirms ļaus man iet mājās.”

Ar ģimenes atbalstu Marina savāca visus pierādījumus un pati vērsās policijā. Tā tika sākts kriminālprocess, kas joprojām turpinās.

Kāpēc sistēma viņu neapturēja?

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) norāda, ka šī situācija atklāj būtisku problēmu.

Likums paredz, ka kredītdevējiem jāpārbauda cilvēka maksātspēja pirms aizdevuma piešķiršanas.

Taču dati par jaunajiem kredītiem kredītinformācijas birojiem tiek iesniegti desmit dienu laikā.

Marina kredītus paņēma piecās dienās — līdz ar to neviens aizdevējs neredzēja, ka viņai jau ir vairāki kredīti.

PTAC jau gadiem aicina šo termiņu saīsināt, taču bankas un nebanku kredītdevēji iebilst, apgalvojot, ka tas prasītu pārāk lielus resursus.

Rezultāts — kredīti joprojām tiek izsniegti cilvēkiem, kuri tos acīmredzami nevar atmaksāt.

Pēc PTAC datiem, 2024. gada beigās vairāk nekā 13% ātro kredītu bija ar kavētiem maksājumiem. Tas nozīmē aptuveni 63 miljonus eiro parādu.

Cik daudz vainas ir upurī?

“Pats paņēmi kredītu — pats atbildi,” saka Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomnieks Edgars Pastars.

Viņš uzskata, ka bankām nav jāuzņemas atbildība gadījumos, kad cilvēks pats pārskaita naudu krāpniekiem.

Taču citās valstīs domā citādi.

Lielbritānijā bankām likumā noteikts pienākums atlīdzināt daļu zaudējumu krāpšanas upuriem, ja cilvēks nav rīkojies ar acīmredzamu nolaidību.

Līdzīga pieeja top arī Eiropas Savienībā, kur tiek izstrādāts vienots regulējums.

Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns Re:Baltica skaidro, ka šis regulējums paredzētu — ja krāpnieks izliekas par bankas darbinieku un cilvēks zaudē naudu, banka varētu būt atbildīga par zaudējumu atlīdzināšanu, ja vien klients nav rīkojies ļaunprātīgi.

Silakalns uzsver: “No visiem gadījumiem pasargāt nav iespējams. Krāpnieki maina taktiku katru mēnesi. Taču šis gadījums parāda, cik svarīgi ir palielināt finanšu pratību un kritisko domāšanu.”

Lielākā daļa Saeimas Finanšu komisijas deputātu atzīst, ka jāsaīsina termiņš, kurā kredītinformācijas biroji saņem datus par jaunajiem aizdevumiem, un ka atbildībai par krāpšanas sekām jābūt dalītai. Tomēr konkrēti risinājumi un termiņi netika nosaukti. Vienīgi deputāts Edgars Putra paziņoja, ka tuvākajā laikā ierosinās šo jautājumu skatīt komisijā.

Kas tālāk ar Marinu?

Policija joprojām izmeklē lietu, un lielākā daļa aizdevēju kredītus ir iesaldējuši. Tas nozīmē, ka Marina pagaidām tos nemaksā un procenti nekrājas.

Taču, ja vainīgos neizdosies atrast, atbildība atkal gulsies uz viņu.

Kopā ar procentiem un apkalpošanas izmaksām parāds pārsniedz 78 tūkstošus eiro.

Viņas dzīve šobrīd sadalījusies divās daļās — līdz krāpnieku zvani piezvanīja un pēc tiem.

“Es sapratu, cik viegli ir kļūt par upuri,” viņa saka. “Ne jau tāpēc, ka esi muļķis, bet tāpēc, ka tev gribas ticēt, ka pasaulē vēl ir cilvēki, kuri palīdz.”