
No 1. novembra stāsies spēkā jauns regulējums, kas paredz stingrākas prasības būvniecības uzsākšanai.
Turpmāk ikvienam, kas vēlas būvēt māju vai citu ēku, būs jānorāda arī naudas līdzekļu izcelsme, kā arī jāiesaista oficiāli reģistrēti būvnieki.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka šīs izmaiņas ieviestas, lai mazinātu ēnu ekonomiku un nelegālu būvdarbu apjomu. Līdz ar to turpmāk tiks stingrāk kontrolēts, kā tiek finansēti būvprojekti un kas tos īsteno.
Būs jānorāda, no kurienes nāk nauda
Regulējums nosaka, ka, uzsākot būvdarbus, būvniecības ierosinātājam — ja tā ir fiziska persona — būs jāievada Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) dati par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi.
Tas nozīmē, ka cilvēkam būs jānorāda, vai ēkas būvniecība tiek finansēta no personīgajiem līdzekļiem, bankas aizdevuma vai cita avota. Šī informācija būs obligāta, lai būvniecības process tiktu reģistrēts un varētu oficiāli sākt darbus.
Ministrija uzskata, ka šāda prasība palīdzēs nodrošināt lielāku caurspīdību un novērst gadījumus, kad būvniecībā tiek izmantoti nelegāli ienākumi vai nereģistrēts darbaspēks.
Jāiesaista reģistrēti būvnieki
Vienlaikus spēkā stāsies arī citi grozījumi Ēku būvnoteikumos, kas paredz:
no 2026. gada 1. janvāra bez būvkomersanta palīdzības varēs būvēt tikai ēkas līdz 200 m². Lielākām būvēm būs obligāti jāiesaista uzņēmums, kas reģistrēts Būvkomersantu reģistrā.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka šī izmaiņa nepieciešama, jo līdzšinējā kārtība ļāvusi daudzus būvdarbus veikt nereģistrētām brigādēm. Tas, kā norāda ministrija kropļo tirgu un veicina ēnu ekonomiku.
Mērķis – caurspīdīgāka būvniecība
Ekonomikas ministrija uzsver, ka šie soļi ir daļa no plašāka ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam.
Tā mērķis — panākt, lai būvniecība Latvijā notiktu legāli, ar pārbaudāmiem finanšu avotiem un kvalificētu darbaspēku.
Vienlaikus ministrija sola, ka līdz ar jaunā regulējuma ieviešanu tiks izstrādāti praktiski skaidrojumi un atbalsta materiāli, lai privātpersonām būtu vieglāk ievadīt datus sistēmā.
Jauni nosacījumi arī mazajām ēkām
Līdz ar šiem grozījumiem tiek ieviestas izmaiņas arī mazajām būvniecības iecerēm. No šī gada vairs nebūs nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, ja cilvēks vēlas uzbūvēt vai novietot mazēku līdz 25 m² — piemēram, siltumnīcu, šķūni, garāžu vai nojumi.
Šī kārtība attieksies gan uz lauku teritorijām, gan pilsētām, kur atļauta viena vai divu dzīvojamo māju būvniecība. Taču izņēmums paliek spēkā — būvniecībai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās joprojām būs nepieciešami saskaņojumi.
Ekonomikas ministrija norāda, ka tas samazinās birokrātiju un paātrinās procesu.
BVKB: atbildība paliek uz būvētāju pleciem
Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārstāvji uzsver, ka arī šajā jaunajā sistēmā atbildība par drošību un normu ievērošanu pilnībā gulstas uz ēkas būvniekiem.
“Veicot mazēku būvniecību, jāņem vērā aizsargjoslas, ugunsdrošības noteikumi un trešo personu tiesības,” norāda BVKB direktore Baiba Vītoliņa.
Tāpat joprojām spēkā ir prasība, ka ēkas nedrīkst būvēt tuvāk par četriem metriem no zemesgabala robežas, ja vien nav kaimiņa piekrišanas. Pašvaldību teritorijas plānojumos arī turpmāk būs noteikti ierobežojumi, piemēram, par to, kur drīkst novietot palīgēkas.
Ēkas nodošana ekspluatācijā — ne vienmēr pilnībā pabeigtas
No 2026. gada būs iespējams nodot ekspluatācijā arī tādu viendzīvokļa māju, kas nav pilnībā pabeigta, ja ir izpildītas pamata prasības — izbūvēti inženiertīkli, fasāde un teritorijas labiekārtojums ielas pusē, kā arī ierīkota vismaz viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls.
Mazēkas netiks automātiski reģistrētas
Vēl viens aspekts, ko būtu svarīgi zināt, — ēkas, kas tiks būvētas bez būvniecības ieceres dokumentiem, netiks automātiski reģistrētas Nekustamā īpašuma kadastrā un zemesgrāmatā.
Ja īpašnieks vēlēsies, lai ēka būtu oficiāli reģistrēta, BIS būs jāiesniedz paziņojums par būvniecību.
BVKB aicina cilvēkus neaizmirst arī par šo soli, jo pretējā gadījumā vēlāk var rasties problēmas ar īpašuma pārdošanu vai apdrošināšanu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raksta “Latvijā mainās būvniecības kārtība: būs jānorāda naudas izcelsme un jāiesaista reģistrēti būvnieki” saturu atbild Biedrība DAmedia.






