Iedomājieties — zālē pilnībā nodziest gaisma. Uz mirkli kļūst tik tumšs, ka šķiet, it kā pasaule būtu pazudusi. Esat tikai jūs un šis brīdis. Bet pēkšņi, gluži kā kāds atvērtu durvis uz citu realitāti, uzliesmo spilgtas gaismas. Rotaļlietas atdzīvojas, priekšmeti paceļas gaisā, bet noslēpumaina mūzika aizved pasakainā ceļojumā.
Tā sākas Lullaby Magic – baleta izrāde “black light” teātrī Miracle, pirmajā un pagaidām vienīgajā šāda žanra teātrī Latvijā.
Bet iesākumā, kas ir ‘black light’ teātris?
Black light jeb “melnās gaismas” teātris ir gaismas ilūziju māksla. Pustumsā aktieri kļūst “neredzami”, bet ultravioletie stari izgaismo tikai īpašos fluorescējošos kostīmus un rekvizītus. Šķietami vienkāršs triks, taču tieši tas rada maģisku efektu: objekti uz skatuves šķiet lidojam, pazūdam un atkal atgriežamies.
Tuvākie black light teātri atrodas Prāgā. Tur šis žanrs pastāv jau gadu desmitiem un pat skatuves tiek būvētas īpaši tā tehniskajām vajadzībām. Tieši tur šajā mākslā iemīlējās “Miracle” dibinātāja Irina Šemjakina.
“Es braucu turp atkal un atkal,” – viņa smaida. – “Bet katru reizi man kaut kā pietrūka. Tur ir daudz triku un akrobātikas… bet man gribējās, lai šajā gaismā dejo stāsts.”
Un sapnis pārtapa realitātē. It kā visums būtu vēlējies šo notikumu – ātri un viegli izveidojās trupa un radās neliels teātris, kur black light nav tikai triks, bet gan pilnvērtīga, poētiska izrādes valoda.
Irina un dejas maģija
“Miracle” stāsts ir cieši saistīts ar pašas Irinas radošo ceļu. Būdama profesionāla baleta māksliniece, tūlīt pēc studijām viņa ar kursabiedriem nodibināja savu trupu. Taču ar laiku katrs aizgāja savu ceļu – kāds aizgāja uz lielajām skatuvēm, cits uz pedagoģiju.
Irina sajuta, ka viņas ceļš ir ārpus stingrajiem valsts teātriem:
“Es vēlējos kamerteātri, dzīvu telpu, kurā ir vieta eksperimentiem un patiesumam.”
Kad nokļuva black light teātrī Prāgā, uzreiz saprata, cik tas piemērots dejai — “Tumsā kustības šķiet atrautas no zemes, ķermenis zaudē svaru. Deja kļūst maģiska”.
Vienkāršiem vārdiem sakot, uz skatuves notiek brīnumi — tas arī kļuva par galveno iedvesmu teātra nosaukumam Miracle. “Man ‘brīnums’ un ‘teātris’ ir sinonīmi. Tāpēc tā arī nosaucu savu teātri,” stāsta Irina.
Pasakas sižets
Lullaby Magic — tā ir pasaka par mazu meitenīti, kura iemieg, klausoties mammas dziedāto šūpuļdziesmu, un sapnī dodas neticamā ceļojumā kopā ar savām rotaļlietām.
Tās atdzīvojas un ne tikai iepazīstina meitenīti ar savu pasauli, bet arī kaut ko māca.
Te zirgs dejo tarantellu, fakīrs apbur čūsku, klauns atdod savu sirdi, māte pārtop par feju – un notiek daudzi citi brīnumi, piepildās arī sapņi.
Tā nav tikai skaistu ainu virkne – tā ir dzīva pasaka, kurā bērni ierauga savas spilgtākās fantāzijas. Tas ir stāsts, kurā bērni var iepazīt paši sevi.
Aizkulises: kāds maģisks ingridients slēpjas pasakā
Maģija, kas redzama uz skatuves, šķiet viegla un nemanāma, bet aiz tās slēpjas smags darbs.
Irina atklāj dažas nianses katra mākslinieka darbā: “Irina Silaņtjeva, galvenās lomas dejotāja, teju stundu nepamet skatuvi – milzīga fiziska un emocionāla slodze. Vera Radkeviča, jautrās cirka ķēves lomā, dejo teju uz aklo. Ramonai Levanei sākumā bija grūti orientēties pilnīgā tumsā, tas dezorientēja – bija viegli sajukt telpā. Savukārt Olgai Aleksejevai grūtākais, kā izrādījās, bija sekunžu laikā aizkulisēs pārģērbties jaunā tēlā”.
Bet ar laiku radās jaunas iemaņas – tagad mākslinieki izcili tiek galā.
Atšķirībā no citiem šāda žanra teātriem, “Miracle” nav tikai tumsas pasaule 60 minūšu garumā. Lai skatītāji arī nedaudz atpūtinātu acis, bet bērniem butu interesanti skatīties izrādi, ir balanss — tumšās ainas mijas ar gaišākām, kurās var viegli ieraudzīt arī pašus māksliniekus.
“Bērniem ir svarīgi redzēt emocijas. Viņiem vajag smaidus, acis, īstas sejas. Tikai tad pasaka pilnībā atdzīvojas,” — dalās Irina.
Burvība skatītāju acīs
Pēc izrādes skatītāji bieži smaida tā, it kā tiešām būtu pabijuši pasakainā ceļojumā. Pēc tam vēl ilgi min, kā radies šis maģiskais efekts.
“Mēs negaidījām, ka vien pieci mākslinieki var radīt tik daudz tēlu! Likās, ka viņu ir vismaz ducis,” pārsteigti vecāki. Un patiešām – trupā ir tikai pieci dejotāji, taču visi – izcili profesionāļi.
Lidija Simučenkova, kas spēlē lelli un sākumā dodas skatītāju zālē, stāsta, ka visemocionālāk reaģē bērni un vecmāmiņas.
“Manam dēlam ir četri gadi. Viņš nespēja atraut acis no skatuves. Tas ir mūsu pirmais teātris — un tas bija ideāls sākums,” atzīst mazā skatītāja mamma.
Bet izrāde nav tikai bērniem, bet arī visai ģimenei. Kāds skatītājs rezumē: “Pieaugušie arī ir bērni, tāpēc šāds krāšņums un košās krāsas nevienu neatstāj vienaldzīgu.”
Ideāls formāts pirmajam baletam
Klasiskie baleti ilgst vairākos cēlienos, bet Lullaby Magic – tikai stundu. Turklāt klasiskajās izrādēs uzsvars bieži ir uz tehnisko meistarību un muzikālo sarežģītību, ko bērniem pagaidām ir grūti novērtēt.
“Formāts ir ideāls, lai pirmo reizi iepazītos ar baleta mākslu,” — saka Irina. — “Tas ir stāsts ar bērnam saprotamu sižetu un tieši tik ilgs, cik mazajiem skatītājiem ir ērti.”
Jau nevarat sagaidīt?
Lullaby Magic — stunda, kurā pasaule uz mirkli apstājas. Brīdis, kad bērni notic brīnumiem, bet pieaugušie pēkšņi atļaujas atkal kļūt par bērniem.
Uzburiet šo maģiju saviem tuvajiem. Atklājiet ģimenei jaunu teātra formātu. Ļaujieties gaismai un dejai, kas iegremdē jūs pasakā.
Tuvākā izrāde Daugavpilī gaidāma vien 2026. gada 15. Februārī!
Biļetes un visu Latvijas tūres maršrutu meklējiet Bilešu Paradīze.
Pačukstēsim jums mazu noslēpumu – teātris Miracle jau strādā pie jaunā iestudējuma pēc skandināvu mītiem, ar kostīmiem, kuru raksti tiks gleznoti tieši uz auduma ar ultravioletajām krāsām. Pasaka tikai sākas – priekšā vēl brīnumaināki piedzīvojumi!
