“Beidzot mūsu valsts ir noticējusi, ka šī nelaime pastāv Latvijā un nemaz nav tik maz izplatīta!” — savā ierakstā pie ziņas par pieaugošo leptospirozes gadījumu skaitu Latvijā un neseno nāves gadījumu rakstīja brīvprātīgā un biedrības “Nepērc — adoptē” vadītāja Jeļena Videviča.
Mirusī sieviete izrādījās Jeļenas attāla radiniece, kas dzīvojusi Ventspilī.
“Vasarā, apgriežot savā dārzā rozes, viņa sagrieza roku un noslaucīja asinis ar lupatu, kas stāvēja dārzā uz soliņa (ierasta lieta ikvienam dārzkopim)! Oktobrī viņas vairs nebija: viņa aizgāja mūžībā reanimācijas nodaļā ar diagnozi — leptospiroze!” — raksta Jeļena.
Mirušajai sievietei bija pāri par 60 gadiem. “Ļoti aktīva, dzīvespriecīga kundze ar spilgti rudiem matiem un pozitīvu skatu uz pasauli…”
Leptospiroze — smaga akūta infekcijas slimība, ko pārnēsā dažādi dzīvnieki — īpaši grauzēji, bet arī lauksaimniecības dzīvnieki, suņi un kaķi. Cilvēki visbiežāk inficējas, nonākot saskarē ar dzīvnieku urīnu, to piesārņotu ūdeni, mitru augsni vai citiem izdalījumiem.
Saslimstība Latvijā pieaugusi seškārtīgi
Informācija par šo nāves gadījumu, kā arī statistika par strauju saslimstības pieaugumu Latvijā tika publicēta Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā 13. oktobrī.
Līdz 13. oktobrim Latvijā reģistrēti 25 leptospirozes gadījumi — tas ir sešas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, kad vidēji gadā tika reģistrēti četri gadījumi (no astoņiem 2017. gadā līdz gadījumam 2021. gadā).
Visvairāk leptospirozes gadījumi šogad reģistrēti augustā — 6, kā arī septembrī — 14, kas norāda uz izteiktu sezonālu pieaugumu vasaras beigās un rudenī.
SPKC ziņo, ka leptospirozes gadījumi konstatēti vairākās administratīvajās teritorijās: Rīgā, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē.
No saslimušajiem 11 ir vīrieši un 14 — sievietes. Slimnieku vidējais vecums — 63 gadi (no 25 līdz 82 gadiem).
Visi pacienti ārstējušies vai turpina ārstēties stacionāros, bet viens pacients miris. Lielākā daļa pacientu ziņojuši par iespējamu kontaktu ar grauzējiem vai vidi, kas varētu būt piesārņota ar to izdalījumiem (piem., strādājot piemājas dārzos), teikts SPKC paziņojumā.
Kas vispār ir leptospiroze?
Leptospiroze ir infekcijas slimība, kas tiek pārnesta no dzīvniekiem uz cilvēkiem. To izraisa baktērijas leptospiras, kas ārējā vidē var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem, īpaši mitrā un vēsā vidē. Taču tās ir jutīgas pret izžūšanu un augstu temperatūru.
Inficētie dzīvnieki izdala leptospiras ar urīnu. Slimībai uzņēmīgi ir visi siltasiņu dzīvnieki, kas nozīmē, ka infekcijas izraisītāji plaši cirkulē dabā.
Cilvēka organismā leptospiras var iekļūt caur acu, deguna un mutes gļotādu, kā arī caur sīkiem ādas bojājumiem, kontaktējoties ar grauzēju un citu dzīvnieku, ieskaitot mājdzīvnieku piesārņoto vidi: ūdeni, augsni, priekšmetiem u.c.
Cilvēka organismā leptospiras var iekļūt:
- caur acu, deguna vai mutes gļotādu,
- caur sīkām brūcītēm un nobrāzumiem uz ādas,
- nonākot saskarē ar grauzēju vai citu dzīvnieku, ieskaitot mājdzīvnieku piesārņotu vidi: ūdeni, augsni, priekšmetiem.
Slimības simptomi
Slimības pazīmes parasti parādās 2–20 dienas pēc inficēšanās. Biežāk novērojami gripai līdzīgi simptomi – paaugstināta temperatūra, drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes, nelabums, vemšana, apetītes zudums, apsārtušas acis un nespēks.
Smagākos gadījumos iespējamas komplikācijas – meningīts, asinsizplūdumi, dzelte, nieru un aknu bojājumi, hemolītiska anēmija vai apziņas traucējumi.
Kā cilvēki inficējas?
Cilvēks var inficēties:
- saskaroties ar mitru augsni, augiem vai citiem objektiem, kas piesārņoti ar inficētu dzīvnieku urīnu;
- tīrot vai uzturot vietas, kur uzturas grauzēji;
- aprūpējot mājdzīvniekus vai strādājot ar mājlopiem, īpaši, ja ir sīki ādas bojājumi;
- retāk – peldoties vai brienot pa piesārņotu ūdeni.
Risks inficēties ar leptospirozi palielinās aukstajā gada laikā, dažādiem grauzējiem migrējot cilvēku mājokļos un lauksaimniecības telpās.
Kā sevi pasargāt?
Lai novērstu inficēšanās ar leptospirozi SPKC speciālisti aicina ievērot šādus profilakses pasākumus:
- lietot cimdus, zābakus un aizsargapģērbu, veicot dārza, lauku vai dzīvnieku aprūpes darbus;
- pēc saskares ar dzīvniekiem vai mitru augsni rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni;
- uzturēt kārtībā pagalmu, saimniecības teritoriju un telpas, t. sk. pagrabtelpas, novērst grauzēju piekļuvi pārtikai un dzīvnieku barībai;
- regulāri veikt grauzēju kontroli dzīvesvietā un tās apkārtnē;
- izvairīties no tieša kontakta ar dzīvnieku urīnu;
- nelietojiet uzturā termiski neapstrādātu pārtiku, ja ir aizdomas, ka tā ir grauzēju piesārņota.
- nedzert nevārītu ūdeni no dabīgām ūdenstilpnēm;
- ievērot piesardzību arī aukstuma peldēs, ja ir ādas ievainojumi vai nobrāzumi.
Kā pasargāt savu četrkājaino draugu?
Jeļena atceras nesenu gadījumu Rīgā: uz ielas jaunais suns sakāvies ar žurku, kura viņu sakoda. Pēc divām nedēļām suns nomira. Diagnoze — leptospiroze. Dzīvniekam nebija vakcinācijas, kā arī tas nebija pasargāts pret ērču kodumiem.
Kā norādīts Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā, pastāvošā vakcīna var pasargāt no slimības smagākās gaitas, taču tā neaizsargā pilnībā pret inficēšanos, jo leptospirozei ir vairāki dažādi paveidi.
Lai pasargātu mājdzīvniekus, PVD iesaka veikt deratizācijas pasākumus, lai nepieļautu kontaktu ar grauzējiem un citiem savvaļas dzīvniekiem.
Slimības simptomi dzīvniekiem
PVD apraksta, ka leptospirozes gadījumā suņiem var novērot:
- paaugstinātu drudzi,
- vemšanu, sāpes vēderā, diareju jeb caureju,
- nomāktību, atteikšanos no ēdiena un svara zudumu,
- paaugstinātas muskuļu sāpes, kas apgrūtina kustību.
Šādos gadījumos ir nekavējoties jāvēršas pie veterinārārsta.
Jeļena Videviča norāda, ka diemžēl ne vienmēr dzīvnieku saimnieki steidz dzīvnieku vest pie ārsta augsto pakalpojumu izmaksu dēļ. Šādās situācijās viņa aicina meklēt palīdzību pie brīvprātīgo organizācijām, lai dotu iespēju mājdzīvniekam izdzīvot.
Ko darīt, ja parādās simptomi?
Ja parādās leptospirozei raksturīgas pazīmes un ir bijusi saskare ar potenciāli piesārņotu vidi, dzīvniekiem un dzīvnieku piesārņoto vidi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Slimība ir smaga, bet ārstējama, ja tā tiek savlaicīgi diagnosticēta.
Plašāka informācija par leptospirozi cilvēkiem pieejama SPKC tīmekļvietnē. Savukārt informācija par leptospirozi dzīvniekiem un profilakses pasākumiem lauksaimniecības un mājdzīvnieku turētājiem – Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļvietnē.
