Prettanku grāvji un īpašumu atsavināšana. Ko paredz Saeimas pieņemtais likums robežas stiprināšanai

Saeima ar 75 deputātu balsīm 2. oktobra ārkārtas sēdē pieņēma vairākkārt diskutēto Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu. Tas paredz īpašu kārtību Latvijas austrumu robežas stiprināšanai.

Par likumu nobalsoja 75 deputāti, pret — 12 deputāti. Pret likuma pieņemšanu balsoja astoņi partijas “Stabilitātei!” deputāti, kā arī Jaunās Vienotības deputāte Inga Bērziņa un pie frakcijām nepiederošie deputāti — Jekaterina Dreilinga, Jeļena Kļaviņa un Viktorija Pleškāne.

Ko paredz likums

Likums paredz nodrošināt operatīvu pretmobilitātes pasākumu īstenošanu sešās pierobežas pašvaldībās — Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novadā, — lai izveidotu Baltijas Aizsardzības līniju un stiprināto ārējo sauszemes robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. 

Eiropas Savienības un NATO valstu kopējais robežas garums ar agresorvalstīm ir 2 866 kilometri. No tiem 457 kilometri — Latvijas austrumu pierobeža.

“Šis likums ir, lai mēs nodrošinātu mūsu valsts drošību, mūsu cilvēku drošību. Un to mēs darām, stiprinot mūsu ārējo austrumu robežu ar agresorvalstīm – ar Krieviju un Baltkrieviju. Stiprināt robežu nozīmē, ka mēs aizstāvam mūsu valsti no pirmā centimetra, ka mēs esam gatavi novirzīt, apturēt, likvidēt jebkādas militārās mobilitātes plūsmas attiecībā uz mūsu valsti,” uzrunā Saeimā likuma mērķi pamatoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO). 

Ministrs arī iezīmēja, ka likums ir nozīmīgs, lai operatīvi virzītos tālāk uz priekšu — gan ar sensoru un mīnu iegādi, gan ar artilērijas sistēmu iegādi un ar konkrēto šķēršļu izvietošanu atbilstošajās vietās. “Lai mūsu cilvēki reģionā, pierobežā būtu droši,” sacīja Sprūds.

“Mājas netiks atsavinātas” 

Politiķis arī atspēkoja mītus, ka tiks atsavinātas ļoti plašas teritorijas. 

Atsavināmo īpašumu vidū nav nedz būves, ne ēkas. Likumprojekts neparedz nevienas mājas vai citas būves atsavināšanu, bet gan atsevišķu zemes gabalu taisnīgu atsavināšanu sauszemes robežas tuvumā. Tur tiks izvietota Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un NATO spēkiem nepieciešamā pretmobilitātes infrastruktūra.

Pretmobilitātes pasākumi ietver arī prettanku grāvju izbūvi, šķēršļu — prettanku ežu, pūķa zobu u.c. elementu — izvietošanu, inženiertehnisko materiālu glabātuvju ierīkošanu un citu tehnisko risinājumu izvietošanu, lai apgrūtinātu iespējamā pretinieka pārvietošanos.

Līdz ar likuma pieņemšanu valsts lūko paātrināt austrumu robežas militāro stiprināšanu, ļaujot izvietot šķēršļus uz robežas un veikt būvniecību gadījumos, kad uzsākta zemes atsavināšana, nodibinot servitūta tiesības un nosakot tai nacionālo interešu objekta statusu. Tāpat valdība noteiks tos nekustamos īpašumus, uz kuriem dibinās servitūtu.

Kas tālāk?

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā apstiprināšanas — 3. oktobrī. Tad Nacionālie bruņotie spēki sagatavos un iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā sarakstu ar pretmobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamajām teritorijām un tajā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem. 

Šīm teritorijām tiks noteikts nacionālo interešu objekta statusu. Ņemot vērā drošības apsvērumus, īpašumu un teritoriju saraksts nebūs pieejams sabiedrībai. 

Zemes īpašniekus, kuru nekustamais īpašums atradīsies atsavināmajā teritorijā, Aizsardzības ministrija vai Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) uzrunās personiski.

Paredzēta taisnīga kompensācija

Privātpersonu nekustamos īpašumus atsavinās sabiedrības vajadzībām par taisnīgu atlīdzību.

Kāda tā būs, nav zināms. Tās noteikšanu veiks sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Infrastruktūras izveide pierobežā notiks pa posmiem.

Kopējā īpašumu platība nepārsniegs 2000 hektārus

Aizsardzības nozare ir noteikusi, ka infrastruktūras izbūvei nepieciešami dažādu platību zemesgabali, kuru kopējā teritorija veido ap 2000 hektāru. 

Šie zemesgabali atrodas tikai iepriekš pieminēto sešu pašvaldību teritorijās — Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novados. 

Kā notiks zemju atsavināšana, skaties video šeit.

Daļa no tiem neatrodas valsts vai pašvaldību īpašumā, bet gan pieder fiziskām vai juridiskām personām, tādēļ ar katru zemes īpašnieku valstij būs jāvienojas individuāli par zemes atsavināšanu.

Aizsardzības ministrija arī uzsver, ka jaunais likums atvieglos Nacionālo bruņoto spēku darbu, jo uz pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izbūvi netiks attiecināti būvniecības un mežsaimniecības normatīvie akti. 

Tas nozīmē, ka darbus varēs veikt paši bruņotie spēki, neiesaistot komersantus. Projekta īstenošanā tiks iesaistīta arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kas organizēs un nodrošinās nepieciešamo materiāltehnisko resursu izvietošanu un būvniecības darbus.

Savukārt AS “Latvijas valsts meži” veiks nepieciešamo koku un krūmu ciršanu.