Latvija plāno ieviest nacionālo sankciju režīmu pret cilvēkiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju pret Ukrainu, atsaucoties uz Ārlietu ministriju (ĀM), raksta aģentūra LETA.
Ārlietu ministrija sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu par nacionālo sankciju noteikšanu subjektiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu.
Šāds ieraksts atrodams Tiesību aktu portālā. Tā kā informācija klasificēta kā ierobežotas pieejamības, noteikumu projekta anotācija nav publiski pieejama.
Ārlietu ministrija skaidro, ka jaunie noteikumi nepieciešami kā instruments, lai esošajā ģeopolitiskajā situācijā varētu reaģēt uz Krievijas agresijas radītajiem apdraudējumiem Latvijas nacionālajai drošībai.
Noteikumu projekts jau iesniegts valdībā. Plānots, ka Ministru kabinets to skatīs tuvākajā laikā.
Par projektu
Ārlietu ministrija norāda, ka tiesības ieviest nacionālo sankciju režīmu Ministru kabinetam piešķir likums “Par starptautiskajām un nacionālajām sankcijām”.
Tas paredz, ka valdība var pieņemt noteikumus par sankciju piemērošanu gan pēc savas iniciatīvas, gan arī pamatojoties uz ārlietu ministres vai Nacionālās drošības padomes ierosinājumu.
Sankcijas gan nedrīkst būt pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām. Tām jāsasniedz kāds no mērķiem:
- nodrošināt mieru, novērst starptautiskus noziegumus vai cilvēktiesību pārkāpumus ārpus Latvijas,
- pasargāt valsts ārpolitiskās intereses un drošību,
- cīnīties ar starptautisko terorismu vai masu iznīcināšanas ieroču ražošanu, glabāšanu, pārvietošanu, izmantošanu un izplatīšanu.
Braže: Latvijai varētu būt nepieciešams piemērot nacionālas sankcijas
Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” norādīja, ka jaunie noteikumi palīdzēs precīzāk noteikt situācijas un subjektus, uz kuriem attieksies nacionālās sankcijas.
“Ir lietas, kas no Eiropas sankciju režīma varbūt mainās, un būs nepieciešams piemērot nacionālā līmenī,” sacīja ministre, piebilstot, ka par to vēl gaidāmas sarunas.
Viņa atgādināja, ka likums par starptautiskajām un nacionālajām sankcijām Latvijā ir spēkā kopš 2017. gada, reaģējot uz situāciju Ziemeļkorejā. Toreiz, ņemot vērā, ka līdzīgi režīmi jau bija ieviesti Lietuvā un Igaunijā, bija svarīgi saskaņot pieeju reģionālā līmenī.
Lietuva jau pieņēmusi līdzīgus noteikumus
Jūnijā Lietuvas parlaments (Seims) apstiprināja grozījumus, kas valdībai ļauj noteikt nacionālās sankcijas Krievijai un Baltkrievijai.
Tās ietver aktīvu iesaldēšanu un nozaru ierobežojumus, piemēram, eksporta aizliegumu precēm un tehnoloģijām, ko varētu izmantot abu valstu bruņotie spēki.
Turklāt Lietuva jau noteikusi virkni citu ierobežojumu, tostarp ieceļošanas un uzturēšanās aizliegumus, papildu drošības pārbaudes un aizliegumu Krievijas pilsoņiem bez uzturēšanās atļaujas iegādāties nekustamo īpašumu. Aizliegts arī ievest vai izvest Ukrainas hrivnas, noteiktus lauksaimniecības produktus un barību.
Sarakstus ar sankcijām pakļautajām personām un uzņēmumiem veidos valdība, taču ierobežojumi netiks piemēroti tiem, uz kuriem jau attiecas Eiropas Savienības sankcijas.
