“Es labprāt jums pasniegtu roku, bet es esmu miris” — filma “Kur ir robeža?” par Krievijas “jaunākās māsas” karā pret Ukrainu – Baltkrievijas – konstrastiem, kur daugavpilieši jūsmo par Lukašenko režīmu, nedomājot, ka no tā cieš un mirst paši baltkrievi. Saruna ar filmas autori Vladislavu Romanovu, kuras filma pirmizrādi Daugavpilī piedzīvos 31. janvārī kultūrtelpā “New East”.
Dabūt lētos sieriņus, aizbraukt uz lētāku SPA vai ar Daugavpils tūrisma firmas starpniecību izbaudīt ekskursiju Minskā — iemesls, kāpēc daudzi daugavpilieši joprojām dodas uz Baltkrieviju, neapzinoties tur notiekošo vai apzināti to ignorējot. Viņi uzskata, ka “politika neskar”. Tieši daugavpilieši ir vieni no filmas varoņiem, tos intervējusi žurnālistikas studente, daugavpiliete Anželika Litvinoviča.
Otri stāsta varoņi — baltkrievu bēgļi, kuri lielākoties dzīvo Lietuvā, Viļņā. Ja viņi aizbrauks uz savu dzimteni, tiks iesēdināti cietumā uz ļoti ilgu laiku. Par ko? Par cīņu par brīvību.
Filma iedziļinās Baltkrievijas realitātē un atklāj divu pasauļu kontrastu. No vienas puses ir cilvēki, kas cīnās par demokrātiju, brīvību un iestājas pret Lukašenko režīmu, maksā par savu drosmi ar represijām, ieslodzījumu un pat dzīvību. No otras — tūristi no Daugavpils, kuri apzināti vai neapzināti ignorē šo realitāti, braucot uz Baltkrieviju baudīt lētu ēdienu, ekskursijas un SPA.
Baltkrievijas bēgļu stāsti: ciešanas un cīņa
“Kad parunāju ar baltkrievu bēgļiem, es sapratu, cik ļoti sāpīga ir šī tēma. Ne tikai tāpēc, ka bīstami viņu dzīvībām, bet arī tāpēc, ka valstī joprojām ir tik daudz politieslodzīto,” stāsta filmas režisore Vladislava. Viņa uzsver, ka bēgļu stāsti ir ne tikai individuāli, bet tiem visiem caurstrāvo kopīga sāpe.
Viena no filmas varonēm stāsta, ka viņai Baltkrievijā draud vairāk nekā 60 gadu cietumsods — par to, ka 2020. gadā piedalījās protestos kopā ar saviem kursabiedriem. Cita filmas dalībniece, divdesmitgadniece, jau pavadījusi divus gadus cietumā. Arī viņai draud cietumsods. “Viņus apcietina nevis par reāliem noziegumiem, bet par sapni dzīvot demokrātijā,” skaidro Vladislava.
Filma atklāj arī baltkrievu žurnālistu pieredzes — piemēram, kā viena no opozīcijas medija “Malanka” pārstāvēm stāsta par protestu organizēšanu caur Telegram kanāliem. “Stāsti ir briesmīgi, dažādi, taču visiem ir viena sāpe un viena bēda. Un tikmēr ir mūsējie, daugavpilieši,” atzīst filmas autore.
Daugavpilieši un Baltkrievijas tūrisms
Kā pretnostatījums bēgļu stāstiem filmā ir iekļautas intervijas ar Daugavpils iedzīvotājiem, kuri turpina braukt uz Baltkrieviju ekskursijās vai iepirkties. “Viņi runā mierīgi un saka — ‘politika mani neskar,’” dalās Vladislava. Daži pat izrāda simpātijas pret Lukašenko režīmu, uzskatot, ka patiesība par notiekošo Baltkrievijā netiek stāstīta, vai ka arī Latvijā ir politieslodzītie.
Vladislava atzīst, ka sākotnēji šo rīcību uztvērusi kā komisku – vēlmi braukt pēc lētiem sieriņiem vai audumiem. “Taču vēlāk sapratu, ka tas ir ļoti bēdīgi. Tu apzināti brauc uz valsti, kur cilvēki tiek nelikumīgi apcietināti tikai tāpēc, ka viņi gribēja brīvību,” viņa piebilst.
Politieslodzīto stāsti caur aktiera balsi
Lai filmā “dotu vārdu” arī politieslodzītajiem, filmas radošā komanda piesaistīja aktieri Vadimu Bogdanovu. Viņš kļuva par politieslodzīto balsi, runājot viņu vārdā pirmajā personā. “Kad Vadims izrunāja teikumus, kas nāk no cilvēkiem, kas vairs nav dzīvi, bija nepārtraukta zosāda.
Viens no stāstiem sākas ar vārdiem: “Es labprāt jums pasniegtu roku, bet es esmu miris,” — ar to sākas stāsts, kā cilvēks nomira cietumā, tā arī nesagaidot savu izlaišanu brīvībā.
Filmas emocijas un vēstījums
Filmējot, Vladislava atklājusi, cik ļoti smagas ir šīs sarunas. “Kad pretī sēž meitene, kura stāsta, ka blakus kamerā nogalināja cilvēku, atzīstot, ka to skaņu, kad cilvēks mirst, nevar sajaukt ne ar vienu citu, ir smagi,” viņa stāsta. Cita stāsta varone dalījusies, kā savāc milicija un dauza ar galvu pret galdu, lai iegūtu informāciju. Filma ir ne tikai par stāstiem, bet arī par pārdomām – cik daudz mēs nenovērtējam, dzīvojot demokrātiskā valstī.
“Cik ļoti mēs esam brīvi, un cik daudz to neapzināmies,” atgādina Vladislava. Viņa uzsver, ka filma ir jāredz visiem – gan tiem, kuri ir pret Lukašenko režīmu, gan tiem, kuri to atbalsta vai ignorē.
Šī filma nav tikai par Baltkrieviju — tā ir par demokrātijas cenu un to, cik dārga var būt brīvība. “Ja tu neinteresējies par politiku, politika sāk interesēties par tevi,” atgādina viens no filmas varoņiem.
