“Kas notiek? Pārbaudes skolās, skolotāji aiziet vai tos atlaiž,” — vietējā “Facebook” grupā uzrakstīja kāds anonīms daugavpilietis. Izglītības pārvalde gan noliedz masveida skolotāju aiziešanu, tikmēr Elksniņš lūdz “nečakarēt” skolotājus. Kas tad īsti noticis, skaidrojam.
Šobrīd Daugavpils skolās pārbauda skolotāju valsts valodas prasmes. Tās veic Valsts valodas centrs (VVC), domes preses konferencē sacīja Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.
Pārbaudes attiecas vien uz septiņām no 20 pilsētas skolām, kurās notiek pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. Tās īsteno arī citviet Latvijā, piemēram, Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.
“Pārbauda tikai un vienīgi (valsts) valodas prasmes, attālināti,” norāda Isupova, piebilstot, ka inspektors uzdod jautājumus par darba apstākļiem, specifiku un pienākumiem.
Masveida skolotāju aiziešanu noliedz
“Apgalvojums, ka skolotāji masveidā atstāj savas darba vietas, neatbilst patiesībai,” izskanējušo informāciju noliedz Isupova. Viņa gan norāda, ka no darba aiziet tie skolotāji, kuriem “netur nervi” un viņi jūtas aizskarti par pārbaudēm, “tāpēc atsakās iziet pārbaudi”. Šādu gadījumu gan esot salīdzinoši “ļoti maz”.
Šobrīd gan nav neviena skolotāja, kurš ir atstādināts tāpēc, ka nav izturēta pārbaude, skaidro pašvaldība.
Domes mērs lūdz “nečakarēt” un pārcelt pārbaudes
Pārbaudes skar aptuveni 500 skolotājus, vienlaikus aptuveni 25% līdz 30% no skolotājiem jau vienreiz ir pārbaudīti, izriet no Daugavpils mēra Andreja Elksniņa (Sarauj, Latgale!) sacītā.
Politiķis uzsver, ka VVC “var pārbaudīt mācību gada sākumā vai beigās”, nevis mācību gada vidū. Elksniņš skaidro, ka atsevišķi skolotāji neiziet pārbaudes nevis tāpēc, ka nepietiekamā līmenī nezina valsts valodu, bet attieksmes dēļ.
“Pedagogi gada vidū vienkārši tiek čakarēti,” saka Elksniņš.
Pašvaldība ir lūgusi atbildīgajām iestādēm, tostarp Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), pārtraukt valsts valodas prasmju pārbaudi mācību gada vidū. To dēļ skolām var rasties problēmas īstenot mācību programmas, uzskata pašvaldība.
Pašvaldība saistībā ar šo lūgusi arī atbalstu pedagogiem — psihoemocionālo un valsts valodas prasmju pilnveidošanai skolotājiem, kuriem varētu būt tādas problēmas.
Latviijas skolām līdz 2025. gadam (ieskaitot) notiek pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. To paredz programma “Vienota skola”. Trīs gadu pārejas periods tika iedalīts šādi:
- no 2023. gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiek īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē,
- no 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klašu skolēni,
- no 2025. gada 1. septembra – pievienosies arī 3., 6. un 9. klases.
