Psihiatrs: Vecāku mierīgums un atbalsts ir labākais, ko varat dot bērnam jaunajā mācību gadā

Jaunais mācību gads daudziem bērniem nozīmē satikšanos ar draugiem un jauniem izaicinājumiem, bet tikpat bieži tas saistās ar satraukumu un stresu. Daugavpils reģionālās slimnīcas psihiatrs Ņikita Šakels dalās ar praktiskiem padomiem, kā palīdzēt bērnam vieglāk pielāgoties skolas ritmam un justies droši.

Runājiet atklāti un ar ieinteresētību

Pirms mācību gada sākuma vecākiem svarīgi ne tikai nopirkt skolas somu un burtnīcas, bet arī emocionāli sagatavot bērnu.
“Uzziniet, ko viņš sagaida no jaunā gada, kas rada prieku vai satraukumu. Parādiet, ka visas emocijas ir pieņemamas,” iesaka dakteris. Dalieties arī savā bērnības pieredzē, lai bērns redzētu, ka viņa izjūtas ir normālas.

Ja bērns atsakās iet uz skolu

Nevajag noniecināt bērna bažas, pat ja tās šķiet sīkas. Jautājiet, kas tieši rada nevēlēšanos – bailes, dusmas, kauns?
“Jāatrod risinājums kopā ar bērnu, lai palīdzība būtu noderīga, nevis kaitīga. Un jāatceras – pamatskola Latvijā ir obligāta, tāpēc problēma jārisina atklāti,” uzsver Šakels.

Kad nepieciešama speciālista palīdzība

Normāla adaptācija parasti ilgst līdz divām nedēļām. Ja bērns kļūst noslēgts, zaudē interesi par ikdienu, cieš no miega traucējumiem vai negatīvām domām par sevi, ir laiks vērsties pie speciālista.

Atzīmes nav bērna vērtības mērs

Bērnam jāsaprot, ka vecāku mīlestība un cieņa nav atkarīga no liecības satura.
“Atzīmes ir pieredzes daļa, nevis vērtējums par bērna personību. Nedrīkst sodīt vai pazemot par zemām atzīmēm,” atgādina psihiatrs.

Rituāli trauksmes mazināšanai

Psihiatrs iesaka ikdienā ieviest vienkāršas, bet efektīvas prakses, kas palīdz bērnam mazināt satraukumu un stiprināt pārliecību par sevi.

Elpošana “kvadrātā”

Ieelpojiet četru sekunžu laikā, tad aizturiet elpu četras sekundes, izelpojiet četru sekunžu laikā un atkal aizturiet elpu četras sekundes. Šo ciklu ieteicams atkārtot vismaz 10 reizes. Tas palīdz nomierināt nervu sistēmu, atslābināt muskuļus un mazināt panikas sajūtu. To var izmantot gan no rīta, lai koncentrētos, gan pirms svarīgiem notikumiem skolā.

Dienas vizualizācija

Lai mazinātu neziņu un bailes no negaidītā, bērns var iztēloties savu skolas dienu – no brīža, kad pieceļas, līdz brīdim, kad atgriežas mājās. Iedomāties, kā viņš sagaidīs stundas, kā atbildēs, kā runās ar draugiem. Šis vingrinājums palīdz sagatavoties emocionāli un justies drošāk.

Ģimenes sarunas

Kopīgas vakariņas ar mierīgu sarunu par aizvadīto dienu un nākamās dienas plānošanu stiprina drošības sajūtu. Vecākiem jāuzklausa bērns bez pārtraukšanas un kritikas, ļaujot viņam izteikt savas sajūtas un idejas. Tas veido uzticību un palīdz bērnam zināt, ka viņa domas ir svarīgas.

Rīta kustības

Rīts nosaka dienas toni, tāpēc svarīgi ieviest kustību rituālus – vieglu vingrošanu, stiepšanās vingrinājumus, īsu pastaigu vai skrējienu. Kontrastduša palīdz pamodināt organismu un aktivizēt asinsriti, kas uzlabo koncentrēšanās spējas.

Dienas režīms un miegs

Stabils dienas režīms ir viens no galvenajiem mierīga prāta priekšnoteikumiem. Bērnam vajadzētu iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā, arī brīvdienās. Kvalitatīvs miegs palīdz smadzenēm “atjaunoties” – nostiprināt atmiņu, uzlabot garastāvokli un mazināt stresa hormonu līmeni.

Vecāku labsajūta – bērna drošības avots

“Bērns ir vecāku spogulis. Ja vēlaties, lai viņš justos pārliecināts un mierīgs, arī jums jābūt emocionāli stabiliem un veselīgiem,” atgādina Šakels.