“Viens no krāšņākajiem putniem, bet biteniekiem nepatīk” — Latgales putni: bišu dzenis

Bišu dzeņi ir samērā jauna suga Latvijā, portālam “Chayka” stāsta Latvijas Universitātes bioloģijas profesors, ornitologs Indriķis Krams. Ik mēnesi “Chayka” stāstīs par vienu no Latgalē biežāk vai retāk sastopamajiem putniem. 

Lai šie stāsti taptu, uzrunājām ornitologu, dabas pētnieku Indriķi Kramu, kurš putnu pasaulē ir līdz sirds dziļumiem. 

Bišu dzeņu ligzdošana šajā gadsimtā pirmo reizi novērota Saraiķu–Ziemupes apkārtnē 2003. gadā. Tolaik tos piefiksēja Oskars Peipiņš. Krams zina stāstīt, ka jūras krastā, kādā smilšainā atsegumā Oskars novērojis varen krāsainus putnus lidojam un lienam aliņā. 

“Viņi rok  alas smilšainos krastos tā kā krastu čurkstes, tā kā zivju dzenīši arī rokās. Viņš [Oskars Peipiņš] bija pirmais, kas atrada bišu dzeņus ligzdojam Latvijā,” atzīst ornitologs. Putni novēroti 2003. gadā, laika periodā no 27. jūlijam līdz 23. augustam. Tolaik bija divas ligzdas, seši jaunie putniņi izlidojuši. 

Krāšņi, bet biteniekiem nepatīk

Tagad bišu dzeņi ligzdo arī Latgalē. Piemēram, 2021. gadā putnu vērotājs Gaidis Grandāns bišu dzeņus novērojis arī Daugavpils apkārtnē. 

Viņi ir vieni no viskrāšņākajiem putniem. “Pārtiek lielā mērā visādiem plēvspārņiem, tai skaitā arī bitēm. Tāpēc biteniekiem bišu dzeņi ļoti nepatīk,” skaidro Krams. Biteniekiem bišu dzeņi var radīt reālus ekonomiskus jautājumus.

Krāšņums putnam ir ļoti raksturīgs. “Bišu dzenis būtībā ir savannas putns Āfrikā. Tā gan ir cita suga, bet tādu tur ir daudz,” par kukaiņēdājiem zina stāstīt ornitologs. 

Šie putni ir gājpūtni. Migrē uz Āfriku. Krams uzsver, ka Latvijā viņi paliek aizvien biežāk izplatīti, jo klimats pie mums paliek siltāks. Arī kukaiņi, ar kuriem dzeņi barojas, paliek arvien vairāk. 

Savukārt attīstītajās zemēs to skaits sarūk, dalās ornitologs, piebilstot, ka liela loma arī ir tam, cik daudz kukaiņu iet bojā uz mašīnas priekšējiem stikliem. Viņš arī dabas draugiem saka: “Mīļie draugi, ja jums tik ļoti patīk daba, jums jāpārtrauc braukāt ar mašīnām”.

“Mēs tik stipri vēl neko sliktu nedarām, neindējam kukaiņus, tāpēc bišu dzeņi te, Latvijā, paliek pamazām vairāk,” stāsta Krams.

Viņš arī uzsver, ka daudz šo putnu gan nav, bet nav arī izmirstošā suga.

Ornitologs aicina — ja gadījumā kāds novēro bišu dzeni savu māju tuvumā, to nevar sajaukt ne ar ko citu. Visticamāk tos varētu novērot kādos pamestos smilšu karjeros. 

Ja jūs novērojat krāšņo bišu dzeni un vēl paspējat to notvert kadrā, mēs labprāt padalītos arī ar saviem lasītājiem ar šo skaistumu.

Tā būtu arī iespēja ornitologiem un iedzīvotājiem kopumā uzzināt vairāk par šo putnu, jo “vēl kādu laiciņu nebūs ļoti plaši izplatīts”, saka Krams.