Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns uzskata, ka Latvijas karavīriem nevajadzētu doties misijā, kas nozīmētu stāvēt starp Ukrainas un Krievijas spēkiem.
Aizsardzības ministra un NBS komandiera preses konferencē viņš skaidroja, ka šāda veida miera uzturēšanas misija būtu ļoti sarežģīta un mūsu karavīriem nepievilcīga, jo situācija Ukrainā joprojām ir ļoti saspringta un neparedzama.
Vai Eiropas valstis sūtīs savus karavīrus uz Ukrainu?
Iepriekš mediji vēstīja, ka Lielbritānija un Francija izstrādā plānu, lai izvietotu Ukrainā līdz pat 30 000 Eiropas miera uzturētāju.
Tomēr šo spēku uzdevums nebūtu atrasties frontes līnijā starp Ukrainas un Krievijas armijām, bet gan aizsargāt svarīgus objektus – pilsētas, ostas un infrastruktūru, īpaši Melnās jūras reģionā. Šādu iespēju apsver arī Zviedrija, bet Polija jau ir paziņojusi, ka kaimiņvalstīm savus karavīrus nevajadzētu sūtīt atsevišķi, bet to vajadzētu darīt tikai NATO ietvaros.
Latvijas valdības nostāja — vēl pāragri lemt
Latvijas premjere Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) iepriekš norādīja, ka šobrīd ir pāragri runāt par Latvijas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu. Viņa uzsver, ka, ja šāds lēmums tiktu pieņemts NATO ietvaros, tas būtu vieglāk izpildāms, taču, ja tas būtu individuāls lēmums ārpus NATO, tad Latvijai būtu jāsaprot, kādi ir drošības riski un garantijas mūsu karavīriem.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) atzīst, ka Latvijas karavīri ir pierādījuši sevi starptautiskās misijās, piemēram, Kosovā, un spēj izpildīt sarežģītus uzdevumus. Tomēr, pirms pieņemt lēmumu par dalību šādā misijā, ir nepieciešami trīs būtiski soļi:
- Ukrainas piekrišana un izpratne par to, kādam jābūt taisnīgam un ilgtspējīgam mieram.
- Sabiedroto vienošanās par misijas mērķiem un uzdevumiem.
- Latvijas valdības un Saeimas apstiprinājums.
Ko par to saka Latvijas prezidents?
“Chayka” jau iepriekš rakstīja, ka prezidents Edgars Rinkēvičs šajā jautājumā ir piesardzīgs, uzsverot, ka, pirms lemjam par karavīru sūtīšanu, jāatbild uz diviem būtiskiem jautājumiem — kā šāda misija pastiprinātu Latvijas drošību un kādi būtu nosacījumi, uz kuriem Latvijas karavīri darbotos Ukrainā?
Rinkēvičs norāda, ka Latvijas dalība šādā misijā radītu nopietnus riskus mūsu karavīriem, ja tai nebūtu NATO 5. panta garantiju vai līdzvērtīga aizsardzības mehānisma.
NBS komandieris Pudāns: karavīri ir gatavi, bet misijas mērķiem jābūt skaidriem
Kaspars Pudāns norāda, ka Latvijas karavīri būtu gatavi pildīt uzdevumu — doties misijā. Tomēr, pirms lemt par misijas sastāvu un nepieciešamo ekipējumu, ir precīzi jāzina, kāds būs uzdevums.
Viņš uzsver, ka NBS neiesaka sūtīt Latvijas karavīrus uz Ukrainu miera uzturēšanas misijā, ja tā nozīmētu stāties starp Ukrainas un Krievijas spēkiem. Šāda situācija būtu ļoti sarežģīta un potenciāli bīstama.
Pagaidām šie jautājumi vēl tiek apspriesti, un nav skaidrs, vai un kad Eiropas valstis pieņems konkrētu lēmumu par militāro misiju Ukrainā.
