3. jūnijā Latvija pieredzēja vēsturisku notikumu — valsts pirmo reizi kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) nepastāvīgo locekli, informē Ārlietu ministrija. Mūsu valsts padomē darbosies divus gadus — no 2026. līdz 2027. gadam.
“Šī ir vēsturiska diena Latvijai,” paziņoja ārlietu ministre Baiba Braže, pateicoties arī diplomātiem un sabiedrotajiem par gadiem ilgu darbu. Viņa uzsvēra, ka šis ir liels solis gan Latvijas drošības, gan ārpolitikas stiprināšanā.
Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā “X” kontā pateicās 178 valstīm par to atbalstu Latvijai.
“Mēs strādāsim, lai nodrošinātu uz mieru, uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē,” solīja prezidents.
Arī Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka “šī ir Latvijas iespēja ar atbildību un apņēmību stiprināt starptautisko sadarbību, veicinot mieru un drošību pasaulē.”
Lai iekļūtu Drošības padomē, bija nepieciešams iegūt vismaz divas trešdaļas ANO dalībvalstu balsu jeb 129 balsis no 193. Latviju atbalstīja 178 no 188 valstīm, kas piedalījās balsojumā — tas ir pārliecinošs rezultāts.
Latvija bija vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas, jo Melnkalne, kas sākotnēji kandidēja, līdz janvāra beigām atsauca savu pieteikumu.
Ko Latvija sola darīt ANO Drošības padomē?
- taisnīgu mieru Ukrainā;
- hibrīddraudu, dezinformācijas, kiberuzbrukumu un mākslīgā intelekta radīto risku mazināšanu;
- sieviešu un bērnu aizsardzību bruņotos konfliktos, tostarp seksuālās vardarbības novēršanu;
- dzimumu līdztiesību un sieviešu iesaisti miera procesos;
- starptautiskās kārtības saglabāšanu, kas balstīta uz tiesībām;
- klimata un vides jautājumu iekļaušanu globālajā drošības dienaskārtībā;
- atbalstu jaunattīstības valstīm un neaizsargātām sabiedrības grupām;
- digitālās plaisas mazināšanu un drošību informācijas telpā.
Latvija apņemas aktīvi iesaistīties globālās drošības jautājumu risināšanā un iestāties par:
Latvija arī sola iestāties par efektīvāku un atvērtāku ANO Drošības padomes darbu.
Kandidēšana — vairāk nekā desmit gadu darbs
Latvijas kandidatūra tika izvirzīta jau 2011. gadā. Ceļā uz ievēlēšanu tika attīstīti kontakti ar valstīm visos kontinentos, īpaši ārpus Eiropas Savienības un NATO. Kampaņa “Kopā par mieru un noturību” palīdzēja veidot izpratni par Latvijas nostāju, īpaši attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā.
Latvija no trim Baltijas valstīm līdz šim ir vienīgā, kura nav bijusi pārstāvēta Drošības padomē. Lietuva bija padomes nepastāvīgā dalībvalsts 2014. un 2015. gadā, bet Igaunija – 2020. un 2021. gadā.
ANO kā iespēja arī uzņēmējiem un sabiedrībai
Latvijas aktīvā iesaiste starptautiskajos procesos ir devusi augļus arī ekonomikā — 2023. gadā Latvijas uzņēmēji pārdeva ANO un tās aģentūrām preces un pakalpojumus 12,5 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Tāpat Latvija uzsver sabiedrības līdzdalības nozīmi — veicinot sadarbību starp ANO valstīm, reģionālajām organizācijām un pilsonisko sabiedrību, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību un nevienu neatstātu novārtā.
Līdztekus Latvijai 2026.–2027. gadā ANO Drošības padomē strādās arī Bahreina, Kolumbija, Kongo Demokrātiskā Republika un Libērija. Latvija jau ir uzsākusi sarunas ar šo valstu pārstāvjiem, kā arī ar ANO ģenerālsekretāru un Ģenerālās asamblejas prezidenti, lai vienotos par kopīgiem darba mērķiem.
Kas ir ANO Drošības padome?
ANO Drošības padome ir viena no svarīgākajām Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) institūcijām, kas atbild par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu. Tā tika izveidota 1945. gadā pēc Otrā pasaules kara, kad dibināja ANO ar mērķi nepieļaut jauna globāla kara atkārtošanos.
Saskaņā ar ANO Statūtiem, visas ANO dalībvalstis piekrīt, ka tieši Drošības padomei ir galvenā atbildība par miera uzturēšanu pasaulē. Tā rīkojas visu valstu vārdā un var pieņemt juridiski saistošus lēmumus, tostarp noteikt sankcijas vai atļaut militāru iejaukšanos konflikta situācijās.
Drošības padomi veido 15 valstis: piecas pastāvīgās un desmit uz diviem gadiem ievēlētas dalībvalstis. Pastāvīgās dalībvalstis ir ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna — tām ir veto tiesības, kas nozīmē, ka jebkuru lēmumu tās var bloķēt.
Pārējās desmit vietas padomē tiek sadalītas reģionāli:
- 5 vietas rezervētas Āfrikas un Āzijas valstu grupai,
- 2 vietas — Latīnamerikas un Karību jūras reģiona valstīm,
- 2 vietas — Rietumeiropas un citu valstu grupai,
- 1 vieta — Austrumeiropas valstu grupai.
Katru gadu tiek ievēlētas piecas jaunas dalībvalstis uz divu gadu termiņu, lai nodrošinātu regulāru padomes sastāva maiņu un pārstāvētu plašāku valstu loku ANO lēmumu pieņemšanas procesā.
