Latvijas austrumu pierobežā kopš septembra notiek Baltijas aizsardzības līnijas izbūve. Mēneša laikā izrakti četri kilometri prettanku grāvju, savukārt piecu kilometru garā posmā uzstādīti pretmobilitātes šķēršļi jeb “pūķa zobi”, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).
Darbi aptver piecus pierobežas novadus, tostarp Augšdaugavas, Krāslavas un Ludzas novadus. Vienlaikus uzņēmums gatavojas nākamajam posmam, kurā infrastruktūru paredzēts izbūvēt vēl aptuveni 62 kilometru garumā gar Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Pirmajiem darbiem paredzēti gandrīz 13 miljoni eiro
Atbilstoši Aizsardzības ministrijas noteiktajiem pirmās prioritātes uzdevumiem Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novados tiek veidoti prettanku grāvji kopumā aptuveni 27 kilometru garumā. Tāpat paredzēts ierīkot laukumus materiāltehnisko līdzekļu novietošanai.
Šiem darbiem no Aizsardzības ministrijas budžeta paredzēti 12,98 miljoni eiro.
VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova norāda, ka dabā jau redzami pirmie izbūvētie grāvju posmi un uzstādītie šķēršļi. Līdztekus būvniecībai uzņēmums gatavo nākamo darbu posmu, lai projekta īstenošana varētu turpināties bez pārtraukuma.
Nākamajā posmā plānoti darbi vēl 62 kilometru garumā
VNĪ atvērusi cenu aptaujas par Aizsardzības ministrijas otrās prioritātes uzdevumu izpildi. Saņemti astoņi pieteikumi prettanku grāvju izbūvei, “pūķa zobu” ražošanai un izvietošanai.
Šie darbi paredzēti posmos aptuveni 62 kilometru garumā gar Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu. Līgumus ar darbu veicējiem plānots noslēgt šā gada novembrī, bet būvdarbus pabeigt līdz 2027. gada beigām.
Projektā VNĪ pēc Aizsardzības ministrijas uzdevuma organizē iepirkumus, vada būvdarbus un uzrauga infrastruktūras izbūvi.
Būvniekiem jānovērš ceļu un meliorācijas sistēmu bojājumi
Uzņēmums norāda, ka būvdarbu norisi koordinē ar pašvaldībām un vietējiem uzņēmējiem, īpašu uzmanību tam pievēršot aktīvajā lauksaimniecības sezonā.
Būvnieku līgumos noteikts pienākums uzturēt kārtībā darbu laikā izmantoto infrastruktūru un novērst pievedceļu un meliorācijas sistēmu bojājumus.
Iedzīvotāji un zemes īpašnieki jautājumus par pretmobilitātes infrastruktūras izbūvi, īpašumu atsavināšanu un atlīdzību var uzdot, zvanot uz atbalsta tālruni +371 28753000. Plašāka informācija pieejama arī Aizsardzības ministrijas tīmekļvietnē.
Turpinās arī robežapsardzības infrastruktūras izbūve
Līdztekus aizsardzības līnijas veidošanai turpinās papildu robežapsardzības infrastruktūras izbūve sarežģītākajos Latvijas–Krievijas robežas posmos. Lai gan austrumu robežas žoga un sākotnēji paredzētās infrastruktūras izbūve pabeigta līdz 2025. gada beigām, VNĪ tajā pašā gadā saņēma papildu valdības uzdevumus.
Pašlaik šie darbi aptver aptuveni 41,26 kilometrus. Tie paredzēti, lai uzlabotu Valsts robežsardzes pārvietošanās un reaģēšanas iespējas, kā arī piekļuvi grūti sasniedzamām vietām.
Tostarp paredzēts izbūvēt 2,9 kilometrus garu pontonu patruļtaku mitrā un purvainā apvidū gar Peiteļa ezeru. Pie ezera plānota arī kuteru un laivu nolaišanas vieta ar pontonu piestātni. Savukārt pie Zilezera paredzēts novērošanas tornis un pievedceļš, bet Opoļu robežapsardzības nodaļā — dzelzceļa pārbrauktuve un piebraucamais ceļš.
Šos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada beigām, savukārt atsevišķos posmos nepilnu 12 kilometru garumā — līdz 2027. gada beigām.
Paralēli Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs turpina robežas aprīkošanu ar viedajām tehnoloģijām. Saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju visu sauszemes robežu ar Krieviju un Baltkrieviju ar tām plānots aprīkot līdz 2026. gada beigām.
