Latvijas Satversmes tiesa atzinusi, ka azartspēļu organizēšanas ierobežojumi Daugavpils teritorijā atbilst Satversmei. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. Par to tiesa 16. oktobrī paziņoja savā tīmekļvietnē.
Tādējādi visām deviņām spēļu zālēm, kas darbojas pilsētā, būs jāslēdzas vai jāpārceļas uz citu vietu.
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš šo lēmumu sauc par uzvaru. “Šodien Daugavpils izcīnījusi svarīgu uzvaru! Latvijas Republikas Satversmes tiesa atzinusi par likumīgiem mūsu noteiktos ierobežojumus azartspēļu zāļu izvietošanai un darbībai pilsētā!” viņš paziņoja savā Facebook lapā.
Elksniņš norādīja, ka pilsēta uz to tiecusies kopš 2019. gada. “Iemesls tam ir vienkāršs – aiz azartspēļu zāļu skaistajām izkārtnēm nereti slēpjas nospēlētas algas, parādi un sagrautas ģimenes,” paziņoja mērs.
Par kādiem noteikumiem ir runa?
Satversmes tiesas spriedums attiecas uz Daugavpils pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 35. Kā iepriekš ziņoja “Chayka”, dome tos pieņēma 2024. gada 31. oktobrī. Noteikumi aizliedz organizēt azartspēles vietās, kur spēļu zāles galvenā ieeja atrodas tuvāk par 150 metriem no noteiktu ēku tuvākās ieejas.
Aizliegums attiecas uz pašvaldības iestādēm un tādu kapitālsabiedrību ēkām, kurās pašvaldībai pieder vairāk nekā 50% kapitāldaļu. Sarakstā iekļautas arī baznīcas, lūgšanu nami, izglītības iestādes, pasta nodaļas un kredītiestādes. Ierobežojumi ir spēkā arī sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu, dienesta viesnīcu un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tuvumā.
Pirms noteikumu pieņemšanas pašvaldība rīkoja publisko apspriešanu. Saskaņā ar tās rezultātiem iedzīvotāji pauda iebildumus pret spēļu zālēm. Viņi norādīja, ka šādas iestādes negatīvi ietekmē drošību un sabiedrisko kārtību pilsētā. Turklāt, pēc iedzīvotāju domām, tās veicina azartspēļu atkarības veidošanos.
Daugavpils dome anulēja atļaujas piecām spēļu zālēm
Pēc noteikumu pieņemšanas pašvaldība nolēma anulēt arī piecu spēļu zāļu darbības atļaujas:
- Olympic Casino Raipoles ielā 11A;
- Olympic Casino Strādnieku ielā 88A;
- Joker 18. novembra ielā 186A;
- Joker Jātnieku ielā 79A;
- Joker Ventspils ielā 27.
Saskaņā ar pieņemtajiem lēmumiem šīm spēļu zālēm jāslēdzas vai jāpārceļas piecu gadu laikā no atļauju anulēšanas dienas. Pirmajai tas būs jādara spēļu zālei Raipoles ielā – aptuveni 2030. gada sākumā, bet pārējām četrām – 2030. gada aprīlī.
Pirms šo lēmumu pieņemšanas pašvaldība arī rīkoja iedzīvotāju aptaujas un ņēma vērā to rezultātus.
Lēmumu par pārējo četru spēļu zāļu atļauju anulēšanu pašvaldībai nācās atlikt, jo jaunie noteikumi tika apstrīdēti Satversmes tiesā.
Azartspēļu organizētāji vērsās tiesā, lai apstrīdētu noteikumus
Noteikumus nolēma apstrīdēt četri uzņēmumi, jo to spēļu zāles Daugavpilī atrodas teritorijās, kur jaunie noteikumi aizliedz organizēt azartspēles.
Pirmo lietu Satversmes tiesa ierosināja 2025. gada 1. jūlijā pēc “Olympic Casino Latvia”, KLONDAIKA un ALFOR pieteikumiem, bet otro – 16. septembrī pēc “Joker LTD” pieteikuma. Vēlāk lietas tika apvienotas.
Uzņēmumu ieskatā ierobežojumi faktiski liedz tiem iespēju darboties Daugavpilī. Tas, pēc uzņēmumu domām, pārkāpj Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu. Ēkas, kuru tuvumā azartspēles ir aizliegtas, atrodas visā pilsētā, tāpēc jaunie noteikumi kopā ar citiem ierobežojumiem rada gandrīz pilnīgu azartspēļu biznesa aizliegumu.
Uzņēmumi arī norādīja, ka aizlieguma zonu robežas var mainīties. Piemēram, tuvumā var tikt uzcelta jauna ēka vai mainīties esošās ēkas izmantošanas veids.
Vēl viens uzņēmumu arguments bija saistīts ar azartspēļu atkarības mazināšanu. Viņuprāt, spēļu zāļu slēgšana var pamudināt spēlētājus pievērsties azartspēlēm internetā. Turklāt daļa varētu pāriet pie nelegāliem azartspēļu organizētājiem.
Spēļu zāļu izvietošanas ierobežojumu vietā uzņēmumi piedāvāja citus pasākumus, piemēram, pastiprināt azartspēļu, reklāmas, spēļu zāļu noformējuma un darba laika kontroli.
Ko nolēma tiesa?
Satversmes tiesa atzina, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt vietas un teritorijas, kurās aizliegts organizēt azartspēles. Un, tiesas ieskatā, Daugavpils dome ierobežojumus ir pietiekami pamatojusi. Tā ņēmusi vērā ēku izmantošanas veidu un cilvēku plūsmas intensitāti to tuvumā. Turklāt dome paskaidrojusi, kāpēc izvēlēts tieši 150 metru attālums.
Tiesa arī norādīja, ka spēļu zāļu pieejamība palielina azartspēļu atkarības risku. Ja šādas iestādes atrodas dzīvesvietu un bieži apmeklētu vietu tuvumā, pieaug iespējamība, ka cilvēks tajās iegriezīsies neplānoti.
Savukārt ierobežojumu mērķis ir mazināt šo risku, kā arī finansiālās un psiholoģiskās sekas pašiem spēlētājiem un viņu ģimenēm.
Uzņēmumu argumentu, ka daļa spēlētāju varētu pāriet uz azartspēlēm internetā, tiesa neuzskatīja par pamatu ierobežojumu atcelšanai. Tās ieskatā pastiprināta spēļu zāļu kontrole, reklāmas ierobežojumi vai citu brīvā laika pavadīšanas iespēju attīstīšana nevar aizstāt spēļu zāļu pieejamības ierobežošanu.
Vienlaikus tiesa uzsvēra, ka noteikumi neaizliedz azartspēles visā Daugavpils teritorijā.
Tādējādi tiesa secināja, ka sabiedrības ieguvums no ierobežojumiem atsver uzņēmējdarbībai nodarīto kaitējumu un azartspēļu organizētāju tiesības ir ierobežotas samērīgi.
Spēļu zāles nav aizliegtas pilnībā
Tiesa arī norādīja, ka azartspēļu bizness joprojām var darboties vietās, uz kurām aizliegums neattiecas, – mazāk blīvi apdzīvotās pilsētas teritorijās.
Saskaņā ar noteikumiem spēļu zāles drīkst darboties trīs, četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās, kurās ir vismaz 15 numuru. Tās var darboties arī atsevišķās publiskās ēkās vai telpās, kuru platība ir vismaz 1000 kvadrātmetru. Abos gadījumos par konkrēto vietu jārīko publiskā apspriešana.
To uzsver arī Daugavpils mērs. Pēc viņa teiktā, spēļu zāles var pārcelties “tur, kur nav iedzīvotāju”.
“Azartspēļu biznesam joprojām ir pieejamas noteikumos paredzētās vietas: meži, lauki, pļavas un purvi,” paziņoja Elksniņš.
Daugavpils mērs tiesas spriedumu nosaucis par nozīmīgu precedentu visai Latvijai
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš paziņoja, ka šis ir pirmais šāda veida spriedums par labu pašvaldībai un tas kļūs par precedentu citām Latvijas pilsētām.
Līdzīgā lietā 2024. gadā Rīgas dome zaudēja. Toreiz galvaspilsētā bija plānots aizliegt azartspēles gandrīz visā pilsētas teritorijā, paredzot izņēmumu tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcām. Satversmes tiesa atzina aizliegumu par neatbilstošu Satversmei. Tā secināja, ka Rīgas dome nav pietiekami pamatojusi tik plašus ierobežojumus.
Daugavpils gadījumā tiesa nonāca pie cita secinājuma. Andrejs Elksniņš to skaidro ar to, ka pašvaldība ierobežojumus bija detalizēti pamatojusi.
“Mēs nevis vienkārši pateicām ‘aizliegt’, bet gan izpētījām ēku lietošanas veidus, cilvēku plūsmu to apkārtnē, pamatojām ierobežojumu nepieciešamību un pat noteikto 150 metru attālumu. Un Satversmes tiesa atzina mūsu argumentus par pārliecinošiem.
Turklāt tiesa apstiprināja, ka azartspēļu zāļu pieejamība palielina azartspēļu atkarības risku. Īpaši tad, ja spēļu automāti atrodas burtiski pa ceļam uz mājām, veikalu vai darbu,” paziņoja pilsētas mērs.
