Naktī uz oktobra pēdējo svētdienu Latvija pāries no vasaras laika uz ziemas laiku. 25. oktobrī plkst. 4.00 pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ – uz plkst. 3.00.
Pēc pārejas uz ziemas laiku no rītiem būs gaišāks, bet vakaros satumsīs agrāk. Tāpēc ceļš mājup pēc darba vai mācībām būs tumšāks, toties no rītiem pamosties varētu būt vieglāk. Vienlaikus pirmajās dienās dažiem cilvēkiem var mainīties ierastais miega režīms.
Līdz 21. decembrim dienas gaišais laiks turpinās saīsināties, ziņo aģentūra LETA. Šajā dienā būs ziemas saulgrieži un sāksies astronomiskā ziema. Pēc tam dienas gaišais laiks pakāpeniski kļūs garāks. Savukārt no 2027. gada 18. marta diena atkal būs garāka par nakti.
Kā pulksteņa laika maiņa ietekmē organismu?
Speciālisti norāda, ka ziemas laiks labāk atbilst Latvijas ģeogrāfiskajam novietojumam. Rīta gaisma palīdz regulēt melatonīna – hormona, kas saistīts ar miegu un pamošanos, – izdalīšanos. Tas ir īpaši svarīgi rudenī un ziemā, kad dienas gaišais laiks kļūst īsāks.
Iedzīvotāji rudens pāreju uz ziemas laiku parasti panes vieglāk nekā pavasara pāreju uz vasaras laiku. Oktobrī cilvēks nezaudē vienu miega stundu, bet, gluži pretēji, iegūst papildu stundu.
Tomēr pat šāda laika nobīde var ietekmēt organisma iekšējo bioloģisko pulksteni. Dažiem cilvēkiem pirmajās dienās pēc pulksteņa laika maiņas var parādīties nogurums, miega traucējumi, miegainība dienas laikā vai grūtības koncentrēties. Parasti organisms pielāgojas dažu dienu laikā.
Kāpēc Latvijā joprojām maina pulksteņa laiku?
Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, pāreja uz ziemas laiku notiek katru gadu oktobra pēdējā svētdienā. Savukārt pavasarī, marta pēdējā svētdienā, ES valstis atgriežas pie vasaras laika.
Sezonālā pulksteņa laika maiņa vēsturiski tika ieviesta, lai racionālāk izmantotu dienasgaismu un taupītu elektroenerģiju. Latvijā šo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi, kas saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/84/EK.
Eiropas Parlaments jau 2019. gadā atbalstīja ieceri atteikties no sezonālās pulksteņa laika maiņas. Tomēr ES līmenī galīgais lēmums tā arī nav pieņemts: dalībvalstis nav vienojušās, kuru laiku saglabāt pastāvīgi – vasaras vai ziemas.
Pastāv arī praktiska problēma. Ja kaimiņvalstis izvēlētos atšķirīgus risinājumus, tas varētu radīt neskaidrības par laika joslām, transporta kustības sarakstiem, uzņēmumu darbību un administratīvajām procedūrām. Kamēr ES Padome nav pieņēmusi kopīgu lēmumu, spēkā paliek līdzšinējā sistēma – pulksteņa laiku maina divas reizes gadā.
