Noslēpumaina, jutekliska, apcerīga, trausla, dziļa – visus šos apzīmējumus itin labi varētu attiecināt uz sievieti. Taču šoreiz tie raksturo mākslinieces Janas Kravčonokas izstādi “Tur, kur zied klusums”. Izstāde tika atklāta 4. septembrī viesnīcas “Latgola” foajē Daugavpilī.
Tā ir intīma, jutekliska un brīžiem nedaudz mistiska glezniecība par stipras un vienlaikus ievainojamas sievietes iekšējo pasauli.
Šeit jūtām ne vienmēr ir vārdi. Tās atklājas ziedos, saknēs, cilvēku ķermeņos, skatienos un pat dzīvnieku tēlos.
Pati māksliniece saka, ka izstāde ir “ceļojums cilvēka iekšējā pasaulē, kur daba, ziedi un sievietes tēls savijas vienotā, maigi noskaņotā sajūtu telpā”.
Zieds šeit kļūst par trausluma un spēka, skaistuma un pārmaiņu, klusu domu un neizteiktu emociju simbolu. Gleznās sastopas sapnis un realitāte, maigums un kaisle, gaisma un ēna.
Viss sākās ar tapetēm pie bērnu gultiņas
Jana Kravčonoka sāka zīmēt gandrīz no brīža, kad iemācījās turēt rokā zīmuli. Par pirmo “audeklu”, kā atceras māksliniece, kļuva tapetes pie viņas bērnu gultiņas.
Kopš bērnības viņa mācījās Krāslavas mākslas skolā, bet pēc devītās klases iestājās Rēzeknes mākslas koledžā, kur izvēlējās ar apģērbu dizainu saistītu specialitāti.
Mācības viņai deva ne tikai mākslinieciskās prasmes – Jana iemācījās šūt, strādāt ar formu un materiāliem.
Tomēr glezniecība palika Janas dzīves neatņemama daļa neatkarīgi no apstākļiem. Turklāt, pēc mākslinieces teiktā, radošums viņai nav saistīts tikai ar iedvesmu un labu noskaņojumu. Dažkārt īpaši gribas gleznot tieši tad, kad dzīvē nav viegli. Tas ir veids, kā izteikt to, ko grūti formulēt vārdos, un vienlaikus atgūt spēkus.
Māksla izrādījās ne tikai uz audekla
Pēc skolas Jana turpināja izglītību Daugavpils Universitātē, kur ieguva mākslas bakalaura grādu un vizuālās mākslas skolotājas kvalifikāciju.
Pa to laiku viņa nodibināja ģimeni, piedzima divas meitas. Kamēr bērni bija mazi, Jana strādāja par audzinātāju bērnudārzā. Šo dzīves posmu par vieglu nosaukt nevarēja: ģimene, darbs, atbildība ne tikai par saviem bērniem, bet arī par audzēkņiem.
Taču arī tur atradās vieta radošumam. Papildus zīmēšanas nodarbībām ar bērniem Jana noformēja grupiņu, izdomāja dekorācijas un veidoja tēlus bērnu svētku pasākumiem – labus, jautrus, reizēm arī ne gluži pozitīvus, taču vienmēr pamācošus.
Un tad viņas dzīvē ienāca teātris. Jau vairākus gadus Jana strādā par rekvizitori. Šī profesija, iespējams, ļauj apvienot daudzas dzīves laikā iegūtās prasmes – no atsevišķām detaļām veidot vienotu veselumu.
Gleznas, kas ilgi gaidīja savu brīdi
Savukārt glezniecība palika viņas personīgā telpa. “Tā ir mana atelpa,” – tā varētu raksturot mākslinieces attieksmi pret gleznu radīšanu. Tajās viņa pauž domas, pārdzīvojumus, prieku, satraukumu – visu to, kam ikdienas dzīvē ne vienmēr atrodas vieta.
Daļa darbu rotā Janas mājas sienas. Citi vienkārši gaidīja savu brīdi. Un šis brīdis pienāca līdz ar izstādi “Latgolas” foajē.
Māksliniecei šī ir jau otrā personālizstāde. Pirmā notika 2014. gadā Krāslavas bibliotēkā un bija veltīta citai – vieglākai un bērnišķīgākai – tematikai.
Aizvadītajos gados ir mainījusies gan pati māksliniece, gan viņas skatījums uz pasauli. Tāpēc pašreizējie darbi ir ievērojami personiskāki un sarežģītāki.
Kad klusums kļūst skaļš
Janas Kravčonokas gleznās nav centienu sniegt skatītājam vienu vienīgo pareizo atbildi. Gluži pretēji – māksliniece eksperimentē ar dažādiem tēliem un mākslinieciskajiem paņēmieniem, izmēģina atšķirīgus stilistiskos risinājumus.
Taču visā darbu daudzveidībā iezīmējas viena kopīga īpašība – daudzšķautņainība.
Līdzās trauslumam parādās spēks. Līdzās maigumam – kaisle. Līdzās nevainībai – kārdinājums. Aiz ārēja miera nojaušams sasprindzinājums. Bet aiz klusuma – jūtas, kas dažkārt izskan daudz skaļāk par vārdiem.
Un, iespējams, tieši tāpēc nosaukums “Tur, kur zied klusums” šķiet tik precīzs. Klusums šeit nav tukšums vai skaņas neesamība. Tā ir telpa, kurā kaut kas notiek. Kur jūtas pamazām atveras gluži kā ziedi, bet neizteiktais iegūst formu.
Janas Kravčonokas izstādi viesnīcas “Latgola” foajē var apskatīt līdz 29. oktobrim. Iespējams, dažas no šīm gleznām pastāstīs jums ne tik daudz par mākslinieci un viņas varonēm, cik kaut ko par jums pašiem.
