Latvijas Ārlietu ministrija ir saņēmusi oficiālu informāciju no Ķīnas varas iestādēm. No tās izriet, ka 33 Latvijas valstspiederīgie atradās Ķīnā un nav ziņu, ka viņi pēc tam būtu šķērsojuši robežu, atgriežoties Nepālā. Par to 9. septembrī paziņoja ĀM Konsulārā departamenta direktore Edīte Medne.
“Visticamāk, jau ar pārliecību varam teikt, ka mūsu cilvēki ir bijuši Tibetas pusē brīdī, kad notika nelaime. Tāpat Ķīnas institūcijas ir lūgušas arī mūs iesūtīt DNS paraugus viņu darbam un salīdzināšanai, ko mēs arī nekavējoties darīsim,” sacīja Medne.
Atgādinām, ka 26. augustā Himalajos, uz Nepālas un Ķīnas robežas, pēc ledāja sabrukšanas notika katastrofa. Nepālu skāra plaši plūdi, bet kaimiņos esošo Tibetu — zemes nogruvumi. Saskaņā ar jaunākajiem datiem katastrofā gājuši bojā 1355 cilvēki, bet aptuveni 5000 cilvēku tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Viņu vidū ir arī 33 Latvijas valstspiederīgie.
Tā ir nāvējošākā dabas katastrofa Nepālā kopš 2015. gada zemestrīces.
Pazudušo tuviniekus aicina sazināties ar ĀM, ja tas vēl nav izdarīts
ĀM Konsulārā departamenta direktore Edīte Medne aicināja pazudušo cilvēku tuviniekus, kuri vēl nesaņem no ĀM informāciju par notiekošo, sazināties ar ministriju.
“Šajā gadījumā tiešām svarīga ir informācijas ātra aprite, un lai visi saņem vajadzīgo informāciju, kas ir mūsu rīcībā, ar visiem skaidrojumiem,” viņa sacīja.
Pēc Mednes teiktā, jau pagājušajā nedēļā ĀM nosūtīja pazudušo tuviniekiem detalizētu informāciju, ko bija apkopojušas Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība un Izglītības un zinātnes ministrija.
Turklāt pašlaik Tieslietu ministrijas pārstāvji tiekas ar tuviniekiem, lai vēlreiz izskaidrotu turpmāko rīcību. “Saruna vienmēr palīdz, jo sarunas laikā ir iespējams uzdot jautājumus un uzreiz saņemt atbildes,” norādīja ĀM pārstāve.
Palīdzību tuviniekiem ir gatavs sniegt arī tiesībsargs. “Es pilnīgi saprotu, ka viss šis formalitāšu kārtošanas process ir sarežģīts un situācija nav vienkārša. Tā ir smaga gan emocionāli, gan formalitāšu kārtošanas ziņā. Bet kopā mēs to varam izdarīt,” sacīja Medne.
Medne arī atgādināja, ka tuviniekiem ir svarīgi saņemt izziņu, kas apliecina, ka ceļotājiem ir bezvēsts pazudušas personas statuss un viņi ir izsludināti starptautiskajā meklēšanā.
Pēc viņas teiktā, šis dokuments nepieciešams citu formalitāšu kārtošanai.
ĀM risina arī jautājumu par pazudušo mantu nogādāšanu Latvijā
Latvijas ĀM pārstāvis Juris Barkāns pašlaik noskaidro, kā pazudušo ceļotāju viesnīcā atstātās mantas nogādāt viņu tuviniekiem.
“Svarīgi tagad ir saprast mantu apjomu, kas ir viesnīcā, kā arī, vai tās var identificēt, vai mēs saprotam, kuram kas pieder,” pastāstīja ĀM pārstāve.
Pēc tam ĀM plāno ar aviokompānijām apspriest iespēju nogādāt pazudušo mantas viņu tuviniekiem.
Atsevišķi ĀM turpina noskaidrot informāciju par priekšmetiem, kas atrasti Ķīnas pusē. Informācija par tiem parādījās 8. septembrī — tie tika atrasti Ķīnas pusē pie Nepālas un Ķīnas robežkontroles punkta. Tiek pieļauts, ka tie varētu būt piederējuši ārvalstu tūristiem, kuri katastrofas brīdī atradās šajā vietā.
Pašlaik ministrija noskaidro, vai šie priekšmeti tiks fotografēti un attēli publicēti, lai tos būtu iespējams atpazīt. Medne piebilda, ka šonedēļ Nepālā jāierodas arī Sarkanā Krusta DNS ekspertei, lai paātrinātu DNS paraugu salīdzināšanas procesu.
