Skolēniem būs plašākas iespējas uzlabot mācību laikā saņemtos vērtējumus, 9. klasē būs jākārto centralizētais eksāmens dabaszinātnēs, savukārt vidusskolēniem vairs nebūs obligāti jākārto vismaz viens augstākā līmeņa eksāmens.
Šādas izmaiņas 8. septembrī apstiprināja Ministru kabinets.
Izmaiņas attieksies jau uz 2026./2027. mācību gadu. Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Andris Kulbergs un izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone skaidroja, ka viens no galvenajiem mērķiem ir dot skolām lielāku elastību, vienlaikus pievēršot lielāku uzmanību skolēnu zināšanām eksaktajos priekšmetos.
Skolēniem būs plašākas iespējas labot atzīmes
Viena no būtiskākajām izmaiņām skar summatīvo vērtējumu uzlabošanu.
1.–3. klasē skolām savā vērtēšanas kārtībā būs jānosaka, kā skolēni mācību gada laikā var uzlabot mācību priekšmetā gadā iegūto vērtējumu.
Savukārt 4.–12. klašu skolēniem katrā mācību priekšmetā būs jānodrošina iespēja uzlabot vismaz vienu summatīvo vērtējumu. Vienlaikus varēs uzlabot ne vairāk kā trešdaļu no attiecīgajā priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. Katru konkrēto vērtējumu drīkstēs uzlabot tikai vienu reizi.
To, kā tieši šī iespēja tiks organizēta, noteiks katra skola savā iekšējā vērtēšanas kārtībā.
Indriksone pēc valdības sēdes skaidroja, ka ieceres pamatā ir vēlme mainīt attieksmi pret skolēna kļūdām un dot iespēju zināšanas nostiprināt.
“Šī iniciatīva bija vērsta tiešām uz tādu cilvēcīgu un taisnīgu attieksmi pret bērniem un jauniešiem, dodot viņiem vislabākās iespējas,” sacīja ministre.
Viņa norādīja, ka iespēja uzlabot vērtējumu būs visos izglītības posmos. Ja, piemēram, mācību priekšmetā gada laikā ir četri summatīvie pārbaudes darbi, būs iespējams uzlabot vismaz vienu no tiem, savukārt, ja pārbaudes darbu ir 12, skola varēs paredzēt iespēju uzlabot līdz četriem.
Arī Ministru prezidents Andris Kulbergs atbalstīja iespēju skolēniem labot vērtējumus, uzsverot, ka viens neveiksmīgs darbs ne vienmēr objektīvi atspoguļo skolēna zināšanas.
“Katram var radīties tehniska kļūme, emocionāla kļūme — ir jābūt šai iespējai,” sacīja premjers.
Viņš uzsvēra, ka skolēnam jābūt iespējai izlabot vismaz vienu darbu un ka šādas iespējas atņemšana var būtiski ietekmēt bērna gala vērtējumu.
Atgādinām, ka 2024. gada rudenī ieviestās izmaiņas, kas liedza pārrakstīt pārbaudes darbu, lai uzlabotu vērtējumu, izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā. Daudziem šāda kārtība šķita nepareiza.
Skolas pašas varēs noteikt, kā veidojas gala vērtējums
Izmaiņas paredz lielāku autonomiju arī skolām un pedagogiem. Skolas varēs pašas lemt, vai dažādiem summatīvajiem vērtējumiem piešķirt atšķirīgu svaru.
Indriksone norādīja, ka ministrija šajā jautājumā vēlas vairāk uzticēties pedagogiem.
“Mēs uzticamies, ka pedagogi to izdarīs vislabāk un skolas arī savu kārtību veidos pašas,” sacīja ministre.
Līdzīgu nostāju pauda arī premjers, norādot, ka priekšmeti un pedagogu darba metodes atšķiras, tādēļ skolām nepieciešama elastība vērtēšanas sistēmas organizēšanā.
9. klasē ieviesīs centralizēto dabaszinātņu eksāmenu
No 2026./2027. mācību gada 9. klases skolēniem būs jākārto jauns centralizētais eksāmens dabaszinātņu jomā.
Pirmajā gadā tas galvenokārt kalpos kā skolēnu zināšanu un izglītības kvalitātes mērījums — dabaszinātņu eksāmena rezultātam netiks piemērots minimālais procentu slieksnis, kas varētu liegt saņemt apliecību par pamatizglītību.
Indriksone preses konferencē uzsvēra, ka eksāmens ieviests nevis ar mērķi radīt vēl vienu šķērsli skolēniem, bet gan iegūt precīzu priekšstatu par zināšanu līmeni.
“Tas būs vislabākais signāls mūsu nozarei, izglītības nozarei, katrai skolai, katram pedagogam, kā ir veicies,” norādīja ministre.
Pēc viņas teiktā, iegūtie rezultāti ļaus precīzāk saprast, kādi atbalsta instrumenti nepieciešami dabaszinātņu mācīšanas uzlabošanai.
Arī Kulbergs uzsvēra, ka dabaszinātņu eksāmens ir nepieciešams, sasaistot to ar skolēnu rezultātu kritumu eksaktajos priekšmetos.
Viņš uzsvēra, ka vājas zināšanas matemātikā, ķīmijā un fizikā ilgtermiņā ietekmē ne tikai izglītības sistēmu, bet arī Latvijas ekonomiku, produktivitāti, zinātni un konkurētspēju.
“Tāpēc svarīgs lēmums, ko mēs pieņēmām — dabaszinātņu eksāmenam jābūt,” sacīja Kulbergs.
Eksāmenu slieksnis 9. klasē tomēr saglabāsies
Vienlaikus valdībā netika atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums atteikties no minimālā centralizēto eksāmenu rezultāta kā nosacījuma pamatizglītības apliecības saņemšanai.
Ministre pēc valdības sēdes atzina, ka lēmums par sliekšņa pārcelšanu no pamatizglītības beigšanas uz iestāšanos vidusskolā ir atlikts.
Indriksone norādīja, ka pati savu nostāju šajā jautājumā nav mainījusi.
“Es palieku pie tā, ka tas ir bērnu labākajās nākotnes interesēs,” sacīja ministre, paužot cerību, ka pie šī jautājuma atgriezīsies nākamā valdība un Saeima.
Pēc viņas teiktā, pašreizējais regulējums daļai jauniešu var liegt pilnvērtīgi turpināt izglītību un būtiski sašaurināt turpmākās profesionālās izvēles.
Premjers savukārt valdības sēdē aizstāvēja nepieciešamību pēc noteikta rezultāta 9. klases beigās.
“Devītās klases beigās ir jābūt testam, ir jābūt rezultātam, ir jābūt atzīmei un ir jābūt šim slieksnim,” sacīja Kulbergs.
Viņš savu nostāju pamatoja ar nepieciešamību nepieļaut turpmāku izglītības kvalitātes kritumu.
Augstākā līmeņa eksāmens vidusskolā vairs nebūs obligāts
Izmaiņas skars arī vidusskolēnus. Turpmāk nebūs obligāti jākārto vismaz viens eksāmens augstākajā mācību satura apguves līmenī.
Jaunieši augstākā līmeņa eksāmenu varēs izvēlēties kārtot tad, ja tas nepieciešams, piemēram, iestājoties konkrētā augstskolas studiju programmā.
Indriksone preses konferencē skaidroja, ka pašreizējā prasība ne vienmēr dod skolēnam praktisku ieguvumu.
“Ir tādi jaunieši, kam tas ļoti vajadzīgs, bet diemžēl mūsu augstskolas reti kad to ņem vērā,” sacīja ministre.
Viņa norādīja, ka eksāmena sagatavošana un kārtošana prasa papildu resursus, tādēļ turpmāk tas būs jaunieša brīvprātīgs lēmums.
Pedagogiem sola atbalstu pirms jaunā eksāmena
Līdz ar dabaszinātņu eksāmena ieviešanu Valsts izglītības attīstības aģentūrai uzdots nodrošināt profesionālās kompetences pilnveides pasākumus pedagogiem.
Līdz 30. septembrim jāizvērtē arī skolu faktiskais nodrošinājums ar dabaszinātņu mācību līdzekļiem, bet līdz 30. oktobrim skolām un pedagogiem jānodrošina metodiskais un informatīvais atbalsts — eksāmena programma, norises nosacījumu skaidrojumi, uzdevumu piemēri un konsultācijas.
Indriksone uzsvēra, ka eksāmena satura veidošanā jau ir iesaistīti skolotāji.
“Metodiskais atbalsts, profesionālā pilnveide, mācības pedagogiem — viss šis atbalsta komplekts tiks iedarbināts,” sacīja ministre.
Viņa norādīja, ka skolotājiem pēc iespējas ātrāk jābūt skaidram, kāds būs jaunā eksāmena saturs un kā skolēnus tam sagatavot.
Indriksone valdības pieņemto kompromisu kopumā vērtēja kā soli pretī atbalstošākai izglītības videi, kur neveiksmīgs pārbaudes darbs skolēnam nekļūst par neatgriezenisku rezultātu, bet dabaszinātņu eksāmens sākotnēji tiek izmantots, lai saprastu reālo zināšanu līmeni un nepieciešamos uzlabojumus.
