Augustā daugavpilietis Artūrs Fišers devās uz Krakovu Latvijas izlases sastāvā, lai piedalītos The 9th Age sacensībās. Armijas sagatavošanai starptautiskajam turnīram viņam bija tikai pieci mēneši. Bet jau drīzumā, septembrī, Artūrs būs citā lomā – viņš būs viens no komandu turnīra Warhammer 40 000 organizatoriem Daugavpilī.
Mēs ar viņu parunājām par sacensībām, miniatūrām un to, vai grūti ir ienākt galda kara spēļu pasaulē cilvēkam, kurš tās nekad iepriekš nav spēlējis.
Mēs tiekamies klubā Daugavpils Geek (Muitas ielā 1). Šeit spēlē galda spēles un galda kara spēles jeb wargames – taktiskas spēles ar miniatūrām, metamajiem kauliņiem un noteikumiem, pēc kuriem tiek izspēlētas kaujas.
Spēlētāji veido savas armijas, izvieto figūriņas uz īpaši sagatavota spēles laukuma, pārvieto tās, uzbrūk, aizstāvas un cenšas iegūt vairāk punktu. Spēles iznākums ir atkarīgs ne tikai no metamo kauliņu rezultātiem, bet arī no spēlētāja izvēlētās taktikas.
Pieci mēneši, lai sagatavotos
The 9th Age ir fantāzijas galda kara spēle, ko radījusi spēlētāju kopiena. Armijas sagatavošanai starptautiskajam turnīram Artūram bija pieci mēneši.
“Man pateica: te tev armija. Tev ir pieci mēneši, lai to nokrāsotu, iemācītos spēlēt un brauktu uz pasaules čempionātu,” atceras Artūrs.
No 7. līdz 9. augustam TAURON Arena Kraków pulcējās 26 komandas, katrā pa astoņiem spēlētājiem – kopumā 208 cilvēki. Viņi pārstāvēja dažādas Eiropas valstis, kā arī ASV un Jaunzēlandi.
Latvijas izlases sastāvā spēlēja pieci Latvijas spēlētāji un trīs leģionāri – spēlētāji no Vācijas, Krievijas un Francijas. Šāds sastāvs, skaidro Artūrs, lielā mērā saistīts ar to, ka The 9th Age spēlētāju kopiena Latvijā ir salīdzinoši neliela.
“Salīdzinājumam – Spānijai, kas vienmēr ieņem augstas vietas, ir 12 The 9th Age komandas. Viņi savā starpā rīko vietējo turnīru, un pēc tam uz starptautisko turnīru brauc uzvarējusī komanda. Bet mums knapi sanāk viena komanda ar trim leģionāriem,” stāsta Artūrs.
Trīs dienas gandrīz bez apstājas
Trīs dienu laikā komandas aizvadīja sešas kārtas – pa divām dienā. Katra spēle ilga gandrīz četras stundas.
“Pulksten 8.40 jau jābūt uz vietas. Sākas pirmā spēle, pēc tam ir pusdienu pārtraukums, tad atkal otrā spēle. Pēc tam komanda kaut kur kafejnīcā sanāk kopā, pārrunā, kā gāja un kāda būs nākamā spēle. Un tad ejam gulēt, jo 8.40 atkal jābūt uz vietas. Un tā mēs trīs dienas bez apstājas izklaidējāmies,” stāsta Artūrs.
Latvijas izlase ieņēma 24. vietu 26 komandu konkurencē, apsteidzot Īriju un Turciju. Vienīgo uzvaru Latvijas komanda izcīnīja mačā pret Turciju.
Komandu sacensībās stratēģija sākas vēl pirms miniatūru izvietošanas uz galda. Spēlētāji iepriekš izvērtē iespējamo pretinieku armijas, bet kapteinis šos datus izmanto, veidojot spēlētāju pārus.
“Vēl pirms brauciena spēlētāji virtuāli sanāk kopā čatā. Excel tabulā saliek vērtējumus – pret kuru armiju viņi grib spēlēt un pret kuru negrib. Un kapteinis, kad sākas izloze, jau skatās, kuru pret kuru labāk likt,” skaidro Artūrs.
Vienā no spēlēm Artūra pretinieks bija viens no Beast Herds – zvērcilvēku armijas – noteikumu autoriem. Neraugoties uz pieredzes atšķirību, Artūrs šo spēli atceras kā vienu no interesantākajām: pretinieks viņam deva padomus un reizēm pat pieņēma sev neizdevīgus lēmumus.
No dalībnieka par organizatoru
Pēc līdzīga komandu principa notiks arī Warhammer 40 000 turnīrs “Zelta urna”, kas 19. un 20. septembrī norisināsies Park Hotel Latgola Daugavpilī.
Komandā ir pieci spēlētāji, un viņu rezultāti tiek summēti. Tāpēc katra spēlētāja uzdevums ir dot komandai pēc iespējas vairāk punktu arī tad, ja savu spēli uzvarēt nav izdevies.
“Tas ir saspringtāk, jo jūti atbildību komandas priekšā,” saka Artūrs.
Artūrs ir viens no trim “Zelta urnas” organizatoriem. Pirms vairākiem gadiem viņš vispirms klubā sarīkoja nelielas izmēģinājuma sacensības, uzklausīja spēlētāju piezīmes un pēc tam ķērās pie turnīra organizēšanas. Toreiz arī tika nolemts izmēģināt komandu formātu.
“Pirms tam pārsvarā visi spēlēja individuāli, no komandu spēlēm baidījās. Bet es teicu: pamēģināsim citu – komandu – formātu. Visiem patika,” stāsta Artūrs.
Turnīra nosaukums radās kā joks: savulaik balva bija trauks, ko nokrāsoja zelta krāsā un nosauca par “Zelta urnu”. Tagad tā kļuvusi par ceļojošo kausu.
Šogad gaidāmas četras komandas – viena no Daugavpils, divas no Rīgas un viena no Narvas, kopumā aptuveni 20 spēlētāji. Parasti ierodas ap 30 cilvēku, taču šoreiz daļa pastāvīgo dalībnieku izvēlējās tajā pašā laikā notiekošos turnīrus Polijā un Somijā.
Ar ko sākt cilvēkam “no malas”
No malas tas viss var šķist diezgan sarežģīti: dažādas armijas, noteikumi, lietotnes punktu skaitīšanai, mērlentes, metamie kauliņi un daudz figūriņu. Tāpēc Artūram jautāju tieši: cik viegli ir sākt nodarboties ar šo hobiju, ja nekad iepriekš neesi spēlējis?
“Patiesībā diezgan viegli, ja sadarbojas ar klubu. Pirmkārt, var atnākt uz miniatūru krāsošanas vakaru un pamēģināt, vai vispār patīk krāsot figūriņas un ar to visu nodarboties. Jo figūriņu krāsošana arī ir liela daļa no hobija. Ja cilvēkam nepatīk krāsot, tad būs jāpasūta krāsošana pie māksliniekiem, un tas jau maksā naudu. Nez vai vispār ir vērts tajā visā ieguldīties?” atbild viņš.
Ceturtdienās Daugavpils Geek notiek miniatūru krāsošanas vakari, un pirmajai iepazīšanās reizei sava armija nav jāpērk. Artūrs atrod man nogruntētu figūriņu, iedod otu un piedāvā izvēlēties krāsu.
Pēc kāda laika mazais vampīrs ir mainījis krāsu. Mēs nonākam pie secinājuma, ka tas ir “pašpietiekams sarkanais čalis”.
“Bet, ja jau viņš ir pašpietiekami sarkans, nebūtu slikti vēl uzklāt krāsas pludinājumu, lai būtu redzama tekstūra,” rezumē Artūrs.
Ja gribas izmēģināt pašu spēli, arī nav obligāti uzreiz jāsavāc liela armija.
“Ja negribas uzreiz ņemt veselu kaudzi figūriņu un spēlēt ar lielu skaitu miniatūru uz liela galda ar kaudzi noteikumu, ir tāds vieglāks formāts – Kill Team,” skaidro Artūrs.
Pēc viņa teiktā, Kill Team pietiek ar četrām līdz divpadsmit miniatūrām.
Nopirkt, izdrukāt vai izgatavot pašam
Arī pirkt tikai oficiālās miniatūras nav obligāti. Daudzi spēlētāji izmanto 3D drukāšanu: tā ir ievērojami lētāka un ļauj eksperimentēt ar modeļu izskatu. Taču turnīros jāņem vērā prasības attiecībā uz figūriņu un to pamatņu izmēriem.
Daži spēlētāji iztiek arī bez 3D printera. Viens no Daugavpils komandas dalībniekiem, dizaina students, nolēmis gatavas figūriņas vispār nepirkt.
“Viņš pateica: “Es figūriņas nepirkšu.” Un, tā kā viņš mācās par dizaineru, viņš tās modelē no visa kā, no māla,” stāsta Artūrs.
Piemēram, milzīgu zaļu dēmonu viņš sāka veidot ar karkasu no šampanieša pudeļu korķiem. Korķus viņš pārklāja ar modelēšanas mālu un pēc tam ar rokām izveidoja seju un pārējās detaļas. Pēc Artūra teiktā, šādā veidā spēlētājs veido visus savus modeļus.
Ceturtdienās – krāsas, piektdienās – spēles
Daugavpils Geek spēlē ne tikai Warhammer. Ceturtdienās šeit notiek miniatūru krāsošanas vakari, bet piektdienās – spēļu vakari ar visdažādākajām galda spēlēm: var uzspēlēt gan vienkāršo Uno, gan daudz sarežģītākas spēles.
Tuvākā iespēja iepazīties ar klubu būs 7. septembrī: Daugavpils Universitātes Studentu padome kopā ar Daugavpils Geek rīkos galda spēļu vakaru DU studentiem un citu izglītības iestāžu audzēkņiem. Tas notiks no plkst. 18.30 līdz 21.00 Daugavpils Universitātes vecā korpusa 127. auditorijā (Vienības ielā 13).
Savukārt 19. un 20. septembrī Park Hotel Latgola notiks “Zelta urna”. Pēc starptautiskā turnīra Krakovā Artūrs atkal sēdīsies pie spēļu galda – šoreiz dzimtajā Daugavpilī kā vietējās komandas kapteinis un viens no sacensību rīkotājiem.
