“Tas bija brīdinājums” — Kulbergs pēc vētras sola pārmaiņas krīzes vadībā

26. augustā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tikās ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu. 

Viena no galvenajām sarunas tēmām bija aizvadītās nedēļas nogales vētra, tās sekas un problēmas, kuras tā atklāja Latvijas krīzes vadības sistēmā. 

Pēc tikšanās notika mediju brīfings, kurā abas amatpersonas plašāk skaidroja, kas, viņuprāt, būtu jāmaina.

Rinkēvičs sacīja, ka premjeram nodevis īsu priekšlikumu sarakstu ar darbiem, kas būtu jāveic pēc vētras. Tas tapis arī pēc prezidenta vizītēm Jēkabpils novadā un atbildīgo dienestu vadības punktos. Priekšlikumus plānots apkopot un skatīt valdībā.

Savukārt Kulbergs uzsvēra, ka pēc vētras vairs nevajadzētu aprobežoties ar darba grupām un diskusijām. 4. septembrī paredzēta īpaša rīcības sēde, kurā jānonāk jau pie konkrētiem lēmumiem.

“Nevis kārtējā darba grupa, nevis kārtējā parunāšanās, viedokļu apkopošana. Mums jābūt lēmumiem, risinājumiem. Pietiek sēdēt un domāt, mums ir jārīkojas,” sacīja premjers.

Viņš vētru nosauca par brīdinājumu.

“Mums tas bija, paldies Dievam, notikums vasarā. Tas bija brīdinājums, ka mums lietas nav līdz galam kārtībā,” sacīja Kulbergs.

Viena no lielākajām problēmām — sakari

Pēc premjera teiktā, vētras laikā īpaši skaidri kļuva redzamas problēmas ar informācijas apmaiņu starp dažādiem dienestiem. Katram ir sava sistēma, taču tās savā starpā nav pietiekami savienotas.

Kulbergs to raksturoja kā “totālu trūkumu komunikācijās starp dienestiem”.

Viņaprāt, vienotā krīzes vadības sistēmā būtu jāredz, kādi resursi ir pieejami glābējiem, policijai, mediķiem un citiem dienestiem, lai krīzes laikā lēmumus varētu pieņemt ātri.

Atsevišķa problēma bijusi arī iedzīvotāju informēšana laikā, kad nedarbojas mobilie sakari.

“Sakari ir tas, kas nedrīkst mūs pievilt,” sacīja premjers.

Viņš atgādināja, ka iedzīvotājiem 72 stundu somā iesaka turēt radio ar baterijām. Taču šādā gadījumā radio jāspēj pildīt savu funkciju — cilvēkiem jādod aktuāla informācija par situāciju, palīdzības iespējām un vietām, kur vērsties.

“Ja sakari nestrādā, [radio] būtu jābūt pašam galvenajam apziņotājam, kas notiek valstī, kur vērsties, ja ir problēma,” sacīja Kulbergs.

Vēlāk viņš atzina, ka arī pats nebija pilnībā gatavs šādai situācijai.

“Es arī nebiju gatavs. Es nezinu, vai man stāv nolikts radio ar baterijām, kuras ir derīgas,” sacīja premjers.

Tomēr, pēc viņa teiktā, ar radio vien nepietiek. Ja cilvēks to ieslēdz, viņam jāsaņem informācija par to, kur strādā slimnīcas, kādi ceļi ir slēgti, kad varētu atjaunot elektrību, kur pieejama pārtika un degviela.

Pašreizējais Krīzes vadības centrs nav īsts krīzes vadības centrs 

Vētra aktualizējusi arī jautājumu par Krīzes vadības centra darbu. Kulbergs norādīja, ka pašlaik centram trūkst gan nepieciešamo tehnoloģiju un resursu, gan iespēju vienuviet saņemt visu informāciju un koordinēt dienestus.

“Tas nav īsti krīzes vadības centrs,” sacīja premjers.

Pēc viņa teiktā, centram būtu nepieciešama vieta, kur vienuviet redzama aktuālā informācija no dažādiem dienestiem un ir iespējams tos koordinēt. Tam jāspēj arī informēt sabiedrību un nepieciešamības gadījumā iesaistīt privāto sektoru.

Kulbergs vēlāk piebilda, ka Krīzes vadības centra izveide “ir apstājusies nedaudz pusceļā”. Viņaprāt, problēma ir gan resursos, gan tehnoloģijās un cilvēkos, tāpēc centru nepieciešams pilnveidot.

Plāni ir ne tikai jāraksta, bet arī jāpārbauda

Rinkēvičs savukārt norādīja uz vēl vienu problēmu — Latvijā tiek izstrādāti dažādi krīzes plāni un rīcības algoritmi, taču ne vienmēr tiek pārbaudīts, kā tie darbojas reālā situācijā.

“Viena no mūsu problēmām ir, ka mēs uzrakstām plānus, mēs izdomājam kaut kādus rīcības algoritmus, mēs izdomājam, kā tas varētu būt. Mēs aizmirstam vienkārši to notestēt mācībās,” sacīja prezidents.

Viņš vētru raksturoja kā sava veida praktisku pārbaudi, kurā kļuva redzams, ka daļa sistēmas nostrādāja, bet “liela daļa kaut kādu lietu nenostrādāja”.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šādām mācībām jānotiek regulāri. Nepietiek ar to, ka plāns labi izskatās uz papīra — ir jāzina, kas notiks, ja kāds no tajā paredzētajiem posmiem nestrādās.

Kulbergs tam piekrita un uzsvēra, ka Latvijai nevajadzētu sagaidīt ziemu, lai tikai tad praksē pārbaudītu sistēmu.

“Es negribētu, ka mēs ziemā ieejam ar testu, ka ziemā mēs pārbaudām, ko nozīmē, ja ir atslēgta elektrība, nav siltuma,” sacīja premjers.

Jāvērtē arī elektrotīklu noturība

Pēc vētras paredzēts vērtēt arī elektroapgādes sistēmas noturību. Kulbergs norādīja, ka jānoskaidro, kāpēc tik daudz elektrolīniju tika bojātas un cik liela nozīme bija kokiem, kas vētras laikā uzkrita uz līnijām.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka vētras seku novēršanā daudz cilvēku strādājuši intensīvi arī naktīs, remontējot bojājumus un atjaunojot elektrības padevi.

Premjers aicināja ne tikai runāt par kļūdām, bet arī novērtēt tos dienestu darbiniekus, kuri krīzes laikā savu darbu paveikuši labi.

Arī iedzīvotājiem jābūt gataviem

Gan prezidents, gan premjers uzsvēra, ka gatavība krīzei nav tikai valsts un pašvaldību atbildība.

Kulbergs atzina, ka “visur nevar valsts atbildēt”, un arī katram pašam būtu jāpadomā, vai mājās ir nepieciešamās lietas gadījumam, ja uz laiku pazūd elektrība vai sakari.

Arī Rinkēvičs norādīja, ka sabiedrībā būtu jāmaina priekšstats, ka jebkurā krīzē valsts spēs nekavējoties parūpēties par visu.

Taču, pēc viņa teiktā, reālajā dzīvē ir lietas, par kurām parūpēsies valsts, un ir lietas, kurās nepieciešama pašu cilvēku gatavība.

Galvenos lēmumus par to, ko pēc vētras mainīt Latvijas krīzes vadības sistēmā, valdība plāno apspriest 4. septembrī. Kulbergs uzsvēra, ka šoreiz mērķis ir nevis vēlreiz apkopot problēmas, bet vienoties par konkrētiem risinājumiem, lai līdzīga situācija neatkārtotos, īpaši ziemā.