Nedēļas nogalē piedzīvotā vētra kļuvusi par nopietnu pārbaudījumu Latvijas civilajai aizsardzībai.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” norādīja — operatīvie dienesti ar vētras sekām strādā intensīvi, tomēr notikušais izgaismojis vairākas problēmas, kas būs jānovērš.
Savukārt Ministru prezidents Andris Kulbergs, kurš atrodas vizītē Ukrainā, uzskata, ka Latvijai būtu daudz vairāk jāmācās no Ukrainas pieredzes krīžu pārvaldībā.
Brīdinājums bija ļoti nopietns, uzskata prezidents
Vērtējot gatavību vētrai, Rinkēvičs intervijā atzina, ka situācija nav vērtējama viennozīmīgi.
“Es domāju, ka tā ir tāda savā ziņā — ne melna, ne balta aina,” sacīja prezidents. Kā vienu no pozitīvajām lietām viņš minēja to, ka sabiedrība par gaidāmo vētru tika brīdināta laikus.
“Brīdinājums bija. Brīdinājums bija ļoti nopietns,” uzsvēra Rinkēvičs. Viņaprāt, tas ļāva atcelt vai pārcelt virkni iepriekš plānoto pasākumu, tādējādi, iespējams, izvairoties no vēl smagākām sekām.
Prezidents pozitīvi novērtēja arī operatīvo dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un elektroapgādes uzņēmumu darbu.
“Viņi dara maksimālo, ko var izdarīt. Protams, ka pie tāda postījuma apmēra visu uzreiz atjaunot nevar,” sacīja Rinkēvičs, piebilstot, ka vētras seku novēršanā palīdz arī zemessargi.
Ģeneratori ir, bet nav degvielas. Vai arī ģeneratoru nav vispār
Vienlaikus vētra parādījusi arī problēmas infrastruktūras un uzņēmumu gatavībā ilgākiem elektroapgādes pārtraukumiem.
Rinkēvičs atgādināja, ka pēc 2005. gada vētras Latvijā tika veikti vairāki uzlabojumi — tīrītas elektrolīniju stigas un lemts par ģeneratoru nodrošināšanu slimnīcās un citās kritiski svarīgās iestādēs.
Tomēr šoreiz problēmas radušās arī vietās, kuru darbība krīzes laikā ir īpaši būtiska — mobilo sakaru tīklos, veikalos un degvielas uzpildes stacijās. Dažviet ģeneratori bijuši, taču tiem beigusies degviela, citviet rezerves elektroapgādes iespēju nav bijis vispār.
Prezidents gan ir piesardzīgs pret mēģinājumiem katru problēmu atrisināt tikai ar jaunu regulējumu un normatīvajiem aktiem.
Viņš uzsvēra, ka krīzes situācijā ar instrukcijām vien nepietiek. “Jābūt kaut kādai pašiniciatīvai, veselajam saprātam,” sacīja Rinkēvičs. Viņa ieskatā gatavība krīzei nav tikai valsts institūciju uzdevums.
“Krīzei gatavojamies mēs visi, katrs savā mājā,” uzsvēra prezidents.
Pēc viņa teiktā, šobrīd galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk novērst vētras sekas. Pēc tam notikušais būs jāizanalizē un jālabo tās problēmas, kas kļuvušas acīmredzamas.
Par pasākumu atcelšanu: labāk pārāk piesardzīgi nekā par vēlu
Intervijā Rinkēvičs pievērsās arī publisko pasākumu rīkotāju lēmumiem vētras laikā.
Prezidents pateicās tiem organizatoriem, kuri, reaģējot uz brīdinājumiem, pasākumus atcēla vai pārcēla.
“Manuprāt, rīkojās pareizi tie organizatori, kas lēma atcelt vai pārcelt savus pasākumus. Tas bija laikā un vietā,” sacīja Rinkēvičs.
Viņš arī aicināja cilvēkus ņemt vērā, ka laikapstākļi dažādās Latvijas vietās var būt ļoti atšķirīgi. Tas, ka vienā teritorijā vētra nav bijusi tik spēcīga, nenozīmē, ka brīdinājumi bijuši nepamatoti.
Prezidenta ieskatā labāk ir rīkoties piesardzīgi arī tad, ja prognozētais apdraudējums beigās nepiepildās pilnā apmērā. “Paši viņi dažreiz nepiepildīsies — labāk, labāk darīt,” viņš sacīja par brīdinājumiem un preventīviem lēmumiem.
Latvijai jāpārņem Ukrainas pieredze — uzskata premjers
Par vētras atklātajām problēmām pirmdien, 24. augustā, sociālajos tīklos runāja arī Ministru prezidents Andris Kulbergs. Viņš pašlaik atrodas darba vizītē Ukrainā, kur kopā ar citiem Baltijas un Ziemeļvalstu līderiem piedalās Ukrainas valsts svētku pasākumos un tiekas ar Ukrainas amatpersonām.
Viņa vērtējumā vētra ir labs piemērs, no kura Latvijai jāmācās. Īpaši ņemot vērā to, ka Ukrainā elektroapgādes, sakaru, ūdens un citas kritiskās infrastruktūras traucējumi kara dēļ ir ikdiena.
“Mums ir vienkārši jāpārņem šī pieredze no Ukrainas un jāievieš Latvijā,” sacīja Kulbergs.
Viņš stāstīja, ka Ukrainā apmeklējis krīzes vadības centru, kur vienotā sistēmā iespējams koordinēt gan militāros, gan civilos dienestus. Tajā redzama informācija par ugunsdzēsējiem, policiju, mediķiem, infrastruktūras dienestiem, pašvaldībām un komunālajiem dienestiem.
Kulberga ieskatā tieši koordinācijas spēju Latvijai pašlaik pietrūkst.
Premjers vienlaikus uzsvēra, ka vētras seku novēršanā iesaistītie dienesti strādā intensīvi un liela daļa elektroapgādes jau ir atjaunota. “Sadales tīkla” brigādēm palīdz arī septiņas Igaunijas operatora “Elektrilevi” brigādes.
Kritizē Latvijas Radio komunikāciju krīzes laikā
Daudz kritiskāk Kulbergs vērtēja komunikāciju ar sabiedrību vētras laikā, īpaši norādot uz Latvijas Radio darbu.
Viņš uzsvēra, ka situācijā, kad cilvēkiem nav elektrības, interneta vai mobilo sakaru, sabiedrībai ir nepieciešams uzticams un pieejams informācijas avots. Pēc viņa teiktā, tieši krīzes komunikācijas jomā Latvijā atklājušās būtiskas problēmas.
Viņš arī uzsvēra, ka par gatavību krīzēm jādomā ne tikai valstij, bet arī privātajiem uzņēmumiem. Pārtikas ražotājiem, veikaliem, degvielas uzpildes stacijām un citiem sabiedrībai būtiskiem uzņēmumiem būtu jāspēj turpināt darbu arī ilgstošu elektroapgādes traucējumu laikā.
“Nevar tā būt, ka mūsu ražotnes, pārtikas ražotnes, ir bez elektrības alternatīvas — ģeneratoriem,” sacīja premjers.
Viņš pieļāva, ka nepieciešamības gadījumā šajā jomā varētu tikt ieviests arī papildu regulējums.
Kulbergs pavēstīja, ka sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi, kurā paredzēts izvērtēt vētras sekas un nepieciešamo palīdzību.
Arī Rinkēvičs intervijā uzsvēra, ka pēc tūlītējo seku novēršanas svarīgākais būs nevis dalīt atzīmes par gatavību krīzei, bet izdarīt secinājumus.
“Labāk izdarīsim visu, lai iemācītos no tā, kas ir mācāms, un tad attiecīgi arī rīkotos,” sacīja prezidents.
