Latvijā pazīstamā digitālā satura veidotāja un bijusī parabobslejiste Annija Lāce no savas pieredzes zina, cik mānīga var būt pārliecība, ka īsā braucienā nekas slikts nevar notikt.
2013. gada 5. septembrī viņa piedzīvoja avāriju, kurā guva ļoti smagas traumas, un kopš tā laika pārvietojas ratiņkrēslā.
Tas bija īss brauciens, un, apsēžoties pasažiera sēdeklī, viņa nepiesprādzējās. Uz grants ceļa automašīnu sanesa, tā trīs reizes apgāzās, bet Annija tika izmesta no salona.
Apdrošināšanas uzņēmuma “Balcia” sadarbībā ar Norstat 2026. gada augustā veiktā aptauja, kurā piedalījās 500 respondentu visā Latvijā, liecina: 21% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka ir gatavi nelietot drošības jostu, sēžot aizmugurējā sēdeklī.
Pievienojoties Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kampaņai “Pēdējā deja sākas bez jostas. Nelauzies – piesprādzējies!”, “Balcia” atgādina: risks nav atkarīgs ne no brauciena ilguma, ne vadītāja pieredzes. Dažas minūtes bez drošības jostas var novest līdz ratiņkrēslam.
Pērn uz Latvijas ceļiem gāja bojā 118 cilvēki
CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks norāda, ka aptuveni 80% ceļu satiksmes negadījumu transportlīdzekļi negūst tik apjomīgus bojājumus un deformācijas, lai būtiski tiktu skarts automobiļa salons. Tomēr arī salīdzinoši nelielu salona deformāciju gadījumos ir smagi cietušie un bojāgājušie.
“Ja visi smagajos ceļu satiksmes negadījumos iesaistītie transportlīdzekļu vadītāji un pasažieri būtu lietojuši drošības jostas, tad 2025. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits nebūtu sasniedzis vienu simtu. Taču bojā pērn uz Latvijas ceļiem aizgāja 118 cilvēki,” uzsver Aivars Aksenoks.
Mediķu novērojumi liecina, ka biežākās traumas, ko autoavārijās gūst cilvēki, kuri nav piesprādzējušies, ir galvas smadzeņu traumas un galvaskausa lūzumi, mugurkaula un muguras smadzeņu bojājumi, kas var izraisīt paliekošu invaliditāti, krūškurvja traumas – ribu lūzumi, plaušu un sirds bojājumi –, vēdera dobuma orgānu bojājumi ar iekšēju asiņošanu, kā arī iegurņa un ekstremitāšu lūzumi, skaidro CSDD.
Mīti par “īsiem braucieniem” un aizmugurējo sēdekli
- 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēki nepiesprādzējas, jo ir pārliecināti – īsa brauciena laikā nekas nenotiks;
- 44% norāda uz pārlieku lielu paļaušanos uz savu autovadītāja pieredzi;
- 46% uzskata, ka galvenais iemesls ir ieraduma trūkums – piesprādzēšanās nav kļuvusi par automātisku darbību;
- 21% aptaujāto atzina, ka ir gatavi nelietot drošības jostu, sēžot aizmugurējā sēdeklī. Tas liecina, ka daudziem joprojām ir maldīgs priekšstats, ka aizmugurē sēdošie pasažieri ir labāk pasargāti.
“Drošības jostas lietošana daudziem ir pašsaprotama, taču joprojām netrūkst izņēmumu: “jābrauc tikai mazs gabaliņš”, “ātrums ir neliels”, “risks ir minimāls”. Tomēr negadījums var notikt jebkur – pie pašām mājām, uz tukša lauku ceļa vai sadursmē ar meža dzīvnieku. Turklāt drošības jostas nelietošana ietekmē ne tikai traumu smagumu, bet arī apdrošināšanas atlīdzību. Ja ir pierādīts, ka drošības jostas nelietošana ir palielinājusi nodarīto kaitējumu, atsevišķos gadījumos atlīdzības apmērs var tikt samazināts. Tāpēc piesprādzēties vajag vienmēr – pirmkārt, savas dzīvības un veselības dēļ, taču neaizmirstot arī par iespējamiem finansiāliem zaudējumiem,” skaidro “Balcia” Latvijas biznesa vadītājs Edgars Korzāns. CSDD materiālā arī norādīts, ka drošības jostas nelietošana atsevišķos gadījumos var ietekmēt apdrošināšanas atlīdzības apmēru.
Dažas minūtes, kas mainīja dzīvi uz visiem laikiem
Annija Lāce stāsta, ka tēvs jau kopš bērnības viņai mācījis ievērot drošības noteikumus un līdz tai dienai viņa vienmēr bija piesprādzējusies. Taču viena vienīga kļūda izrādījās liktenīga.
“Tas bija plānots kā pavisam neilgs brauciens, bija jābrauc turpat netālu. Diemžēl tajā reizē es nebiju izmantojusi drošības jostu, un tieši tad notika avārija – braucām pa grants ceļu, automašīna saslīdēja, apmeta trīs kūleņus, un es no tās izlidoju,” atceras Annija.
Šodien viņa bieži dalās savā pieredzē, atgādinot par vienkāršu drošības noteikumu nozīmi:
“Mēs varam būt pārliecināti par sevi, bet nekad nevaram būt pārliecināti par citiem, tāpēc parūpēties par savu drošību ir īpaši svarīgi. Mums liekas, ka dzīvē jāizdara lielas lietas, ir jāpiepilda savi sapņi, bet patiesībā dzīve sastāv no mazām lietām, un arī drošības jostas izmantošana ir viena no šīm mazajām lietām.”
CSDD statistika: 20 bojāgājušie, kurus bija iespējams glābt
CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis min satraucošus datus: no 118 cilvēkiem, kuri 2025. gadā gāja bojā ceļu satiksmes negadījumos, 20 nebija piesprādzējušies.
“Viņi tika izsviesti no automašīnām un nodejoja savu pēdējo deju. Apskatot avarējušos automobiļus, uzskatāmi redzams, ka to konstrukcija daudzos gadījumos ir bojāta tikai virspusēji, bet dzīvības telpa praktiski nav skarta. Tas nozīmē, ka bija visas iespējas palikt dzīvam un drošībā automobilī. Automobilim gāžoties un veļoties, nepiesprādzētie cilvēki tiek izmesti velšanās virzienā, un nereti automobilis panāk izsviestos cilvēkus un pārveļas tiem pāri, radot smagas traumas, kas bieži vien arī kļūst par nāves iemeslu.”
Izmēģiniet drošības jostas simulatoru Rīgā
Lai gan kopumā autovadītāji drošības prasības ievēro, daudzi joprojām nenovērtē riskus. CSDD kampaņa “Pēdējā deja sākas bez jostas. Nelauzies – piesprādzējies!” aicina atcerēties: tas, vai atgriezīsimies mājās pie saviem tuviniekiem, dažkārt ir atkarīgs no vienas vienkāršas kustības.
Kampaņas ietvaros 28. augustā no plkst. 15.00 līdz 19.00 pie t/c “Spice” A ieejas “Balcia” aicina ikvienu interesentu izmēģināt drošības jostas simulatoru. Tajā varēs praktiski izjust drošības jostas nozīmi, uzņemt piemiņas foto un pārliecināties, ka drošība nav tikai formalitāte.
